Tūlīt, pēc 40 gadiem vai nekad?
Tūlīt, pēc 40 gadiem vai nekad? Tāds ir jautājums par Latvijas 1940. gada okupācijas fakta atzīšanu, totalitārā režīma nosodījumu un zaudējumu kompensāciju. Ja katls vārās, verd viss, kas tajā iekšā. “Katlā” ir Otrā pasaules kara un Jaltas konferences seku izvērtēšana, ASV prezidenta Dž. Buša vizīte Latvijā, ASV kongresmeņu iesniegtais rezolūcijas projekts ar aicinājumu Krievijai atzīt Baltijas valstu okupāciju. Viss, kā uz paplātes pasniegts.
Diemžēl mūsu valstī temperatūra pamazām krītas, Ārlietu ministrija velk uz ilgtermiņu, atsakoties no Abrenes vai kompensācijas par tās nolaupīšanu un no 1920. gada miera līguma, pretojoties Saeimas deklarācijai par okupācijas faktu, kuras projektus jau iesnieguši gan “zaļie zemnieki”, gan “Jaunais laiks”. Kamēr Krievija “attīstīsies” pa Ļeņina-Dzeržinska-Staļina ceļu, labu vārdu nav ko gaidīt, kaut vai ārlietu ministrs A. Pabriks pazemībā ceļos mestos.
No krievu preses uzzinām, ka robežlīgums ar Krieviju tikšot parakstīts Maskavā 10. maijā pēc lielās uzvaras un Baltijas valstu otrreizējas aneksijas svinībām. Par to rūpējies arī Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas koordinators H. Solana un solījies svarīgajā notikumā pats būt klāt. Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga atkārtoti paziņojusi, ka viņa šo līgumu 10. maijā neparakstīs. Kungi izlēmuši citādi.
Par kungiem un dāmām šīs nedēļas pārdomas. Nesaukšu vārdos tos “puikas”, kuri rotaļājas, piemēram, ar miljoniem, veselības aprūpi, valsts aizsardzību un drošību, ar dzelzceļlīnijām un pat tik svarīgu dokumentu kā Kriminālprocesa likums, kuru pēc piecu gadu muļļāšanas Saeima beidzot pieņēma vienprātīgi. Vēsturei atstāts Latvijas PSR Kriminālprocesa likums, kas bija spēkā visus 15 neatkarības gadus.
Dāmām, kas iespraukušās mūsu valsts augstākajos pārvaldes slāņos, ir vairāk godaprāta, nopietnības un ticības, ka mugurkauls nelieksies. V. Vīķe-Freiberga, S. Kalniete, M. Zālīte, I. Druviete, H. Demakova, I. Rībena… Uzreiz nosaukt tikpat daudz stiprā dzimuma pārstāvju mēle neraisās. Traucē viņu nenoturība ģimenes lietās, partiju izvēlē, negausība varas un mantas kārē. Skaistums izglābšot pasauli? Bez sievietēm tas nenotiks.
Gāzes vada plīsums Valmieras tuvumā pasteidzinās ilgoto šī kurināmā cenas paaugstinājumu. Savukārt benzīna litrs gada beigās jau maksāšot vienu eiro. Diezin vai nesarosīsies arī elektrības piegādātāji? Pēc visa tā, medicīnas “reformu” ieskaitot, rāmais latvietis vai nu demokrātiski aizies mūžībā, vai arī… meklēs 1802. gada kauguriešu bruņojumu.
Iepriecināja jaunā, 2005. gada “Telefonu grāmata”, kurā ievietotā Bauskas kartē vairs nav redzama norāde “piemineklis V. I. Ļeņinam”. Tas gan nenozīmē, ka tā būtu nozudusi no kartēm pavisam, jo nav izpildīts kāds solījums – līdz pašvaldību vēlēšanām proletariāta vadoni no mazdārziņiem aizvākt. Tas sēž, kur sēdējis, tikko kā nosvinējis 135. dzimšanas dienu. Ar kokiem vienkāršāk: žvīgsžvāgs, un vairs nav.
