Pašlaik populārākais cilvēks Latvijā ir no Tautas partijas izslēgtais A. Kiršteins.
Pašlaik populārākais cilvēks Latvijā ir no Tautas partijas izslēgtais A. Kiršteins. Viņš aizēno pat Valsts prezidenti, kura pēdējā laikā vairāk strādā savā labā, jo tuvojas prezidentūras beigas un nav iedomājams, ka enerģiskā, gudrā un viena no pasaulē atzītākajām politiķēm samierināsies ar pensionāres statusu.
Pie A. Kiršteina rindā stāvēja žurnālisti, cenzdamies atklāt, kas viņam “aiz ādas”. Neticami, ka viņš rīkotos Austrumu uzdevumā, jo vienādi naidīgi viņu sit gan “Diena”, gan krieviski rakstošā prese. Padomju laikā disidenti kļuva par ārzemju (nekonkrētu) spiegiem, ja citu iemeslu represijām nevarēja atrast. Ir metodes, kas der visām varām.
Man patīk Kiršteina rakstura cilvēki, kam pietiek dūšas teikt to, par ko viņi ir pārliecināti. Lai nu kā nemiera cēlāju pēluši, no partijas izslēguši un grasās no Saeimas Ārlietu komisijas izmēst, neviens nav mēģinājis pierādīt, ka, par saudzējamo tēmu runādams, viņš būtu melojis.
“Jaunā laika” jauniņais E. Jaunups emocionalitātes ziņā pārspēja A. Kantāni, lamājot A. Kiršteinu, kurš acīmredzot ir sadzirdējis nelaiķa E. Berklava aicinājumu latviešiem izbeigt ķīviņus un labējām partijām apvienoties. Bet vai kopvalodu spētu atrast aiz šīm partijām stāvošie, kurus tas pats A. Kiršteins nosauca par priekšā sēdētājiem atšķirībā no oficiālajiem partiju priekšsēdētājiem?
Saeima 2. jūniju pasludināja par vēsturisku dienu, kad ar divām trešdaļām deputātu balsu tā ratificēja Eiropas Savienības (ES) konstitucionālo līgumu. A. Kiršteins teica, ka apstiprināts jau nomiris dokuments – pēc tam, kad Francijas un Nīderlandes iedzīvotāji to noraidījuši. Cik A. Kiršteinam taisnības, uzzināsim jūnija vidū, kad par šī līguma likteni lems ES līderu sanāksmē. Lepošanās, ka Latvija kliedējusi pesimistisko noskaņojumu ES, bija pārspīlēta.
Konstitūciju Saeima ratificējusi ar visām kļūdām, kuras labot drīkstot tikai ES ierēdņi, kas tās pieļāvuši. Ārlietu ministrs A. Pabriks mierināja savus pilsoņus, ka viens komatiņš neko neizšķiršot. Pieturzīmes nozīmīgumu raksturo vecu vecais piemērs no kādas telegrammas teksta – apžēlot nedrīkst nošaut! Kā tad īsti – apžēlot vai nošaut?
Tikai pēc gada Eiropas Cilvēktiesību tiesa paziņošot, vai Latvijas valsts ir pārkāpusi Eiroparlamenta deputātes T. Ždanokas vēlēšanu tiesības, liedzot viņai kandidēt Saeimas vēlēšanās. Tik kutelīgā jautājumā iznākumu nav grūti paredzēt, un Latvijai atkal būs jāmaksā.
Cilvēktiesību sargs R. Ekeuss taisnā ceļā no Maskavas kārtējo reizi iegriezies Rīgā, lai apsveiktu pazemīgos latviešus ar mazākumtautību konvencijas ratifikāciju. Viņš gan neaizmirsa atgādināt, ka tagad gaidīšot darbus. Paredzams, ka sirmo kungu Maskava uz Rīgu sūtīs jo bieži, bet šie reisi mūs nebūt neiepriecinās.
Lai piedod daudz cietusī Latgale par salīdzinājumu, proti, knišļu šausmas ir pārejoša parādība, bet Rietumu filmās tiražētā vardarbība ir neapturama. Par to beidzot ierunājusies Nacionālā radio un televīzijas padome. Savukārt zviedri satraukti par sievietes ķermeņa ekspluatāciju reklāmās. Mūsu TV reklāmdevēji ar apskaužamu meistarību sievietes ķermenim atrod pielietojumu pat visneiespējamākā veidā. Sīkumi mēdz būt graujošāki par politiķu nejēdzībām, kas gluži vienkārši nav iespaidojamas.
