Mums ir laimējies. Mums ir pats optimistiskākais ministru prezidents. Vienmēr smaidīgs, labsirdīgi apaļš.
Mums ir laimējies. Mums ir pats optimistiskākais ministru prezidents. Vienmēr smaidīgs, labsirdīgi apaļš. Pat asā žurnāliste Baiba Strautmane raidījumā “Valsts pirmās personas” nespēja izsist premjeru no līdzsvara. Ar ironisku smaidu Aigars Kalvītis uzklausīja atgādinājumu par 1. oktobra akciju “Mēs pret nabadzību”. Premjers atzīst arodbiedrību tiesības izteikties. Viņam, premjeram, arī esot savas tiesības, un sestdien viņam būšot mēslu talka.
Dienu pirms akcijas bija sarīkota kārtējā inteliģences konference ar garu un poētisku nosaukumu. Ievadā A. Kalvītis pareģoja tautai gaišu nākotni, bet neatklāja, kur noglabāta Latvijas attīstības modeļa atslēga. Laimes formulu minēja citi referenti – labklājība, drošība un ilgspēja. Valsts resursu tam neesot, tie jāmeklē katram pašam sevī. Piektdien valdība Saeimā iesniedza nākamā gada budžetu. Tāds Latvijā vēl nav bijis, sacīja premjers, valsts resursi sadalīti pēc labākās sirdsapziņas.
Lai cik skaļas bija akcijas “Mēs pret nabadzību” dalībnieku balsis un efektīvi plakāti, Baltezeru un citus ūdensbaseinus aplenkušās dārgās kotedžas nogāzt neizdosies. Tajās sagulusi puķu, sievasmāšu un vecmāmiņu, kā arī ārzemju radu naudiņa. Pat tuvākajā nākotnē ieviešamās ieņēmumu nulles deklarācijas neatklās miljonāru īpašumu patiesās izcelsmes avotus.
Plašsaziņas līdzekļos ne reizi vien Aizkraukles banka nosaukta par netīrās naudas galveno apmazgātāju. Šonedēļ tīru, pēc labdarības smaržojošu miljonu šīs bankas vadītāji dāvināja Kultūras ministrijai laikmetīgās mākslas darbu iegādei. Kā zināms, nauda nesmird.
“Visu var nopirkt, un visam ir cena,” otrreiz ciemodamies Latvijā, sacīja multimiljonārs Boriss Berezovskis. Raidījumā “Kas notiek Latvijā?” Jānim Domburam tomēr izdevās izvilkt no Borisa draugiem, ka viņam mūsu valstī interesējot ne tikai mācību filmiņas slinkiem bērniem, bet arī citi taustāmi labumi, kā dažas raidorganizācijas. Ne velti ar iespaidīgo ciemiņu tikās arī mūsējie, televīzijas lietās ieinteresētie – Pēteris Šmidre un Andris Šķēle (uz atklātu sarunu televīzijā ne viņš, ne Berezovska cienītāja Saeimas spīkere Ingrīda Ūdre nebija ieradušies). Vairākums politiķu, arī no valdošajām partijām, diskusijā par Berezovska vizīti Latvijā neslēpa savas simpātijas pret “dārgo viesi”. Premjers A. Kalvītis dienu vēlāk visu apgrieza ar kājām gaisā. Viņaprāt, Berezovskis ir bīstams mūsu valstij un iekļaujams Latvijai nevēlamu personu sarakstā. Šādu domu paudusi arī Valsts prezidente.
Saeimas deputātu rakstura izpausmes drīzumā ierobežos desmit gados tapušais Ētikas kodekss uz četrām lappusēm. Par to gan vēl jābalso Saeimai. Nekā pārcilvēciska kodeksā neesot, vienīgi jārunā un jāuzvedas kulturāli. Prātā nāk nesen lasītais, ko var attiecināt arī uz tapušo dokumentu: “Kriminālkodekss ir sirdsapziņas protēze.” Visi deputāti nu būs protezēti.
Notikumu vērpetē nemanīta palika Vācijas pilnvarotās STASI dokumentu izvērtēšanai Mariannas Birtleres ierašanās Latvijā. Viņas sapnis esot “Eiropas institūcija, kas nodarbotos ar komunisma noziegumu izpēti”. Vietējie pētnieki un politiski represēto pārstāvji atgādināja, ka Latvija ne tikai nav izvērtējusi komunistisko pagātni, bet vēl arvien nav tam gatava. Vainīgie, arī bijušie čekisti, nav pat atvainojušies, kā tas noticis, piemēram, Vācijā un citās bijušajās komunistiskā režīma valstīs. Pagātne mēdz būt ne vien sāpīga, bet arī nepatīkama.
