Drošība, fiziskā un gara gaisma – tās bija pagājušajā nedēļā visvairāk bružātās tēmas stipras nervozitātes gaisotnē.
Drošība, fiziskā un gara gaisma – tās bija pagājušajā nedēļā visvairāk bružātās tēmas stipras nervozitātes gaisotnē.
Iekšlietu ministra kandidatūras apspriešana Saeimas plenārsēdē bija nelietderīgs un arī nebaudāms opozīcijas protesta izvirdums, zinot, ka Dzintaram Jaundžeikaram atbalsts ir nodrošināts. “Jaunā laika” klīrēšanās bija tikai izrāde publikai, jo frakcija nobalsoja par jauno ministru bez atrunām. Valdībā visas vietas atkal ir aizņemtas, koalīcija apmierināta, tautas noskaņojums tik un tā nevienu neko daudz neinteresē.
Par “Latvenergo” valdes jauno priekšsēdētāju vēl uz trim gadiem ievēlēts tas pats bijušais – Kārlis Miķelsons (TP). Pret viņa personību nav pamata iebilst – viņš vismaz uz laiku atlicis elektroenerģijas tarifu paaugstinājumu, jo negribot kļūt par tautas ienaidnieku. Taču veids, kādā notikusi pārvēlēšana, samulsinājis pašu K. Miķelsonu. Uzņēmuma padomes priekšsēdis Vilis Vītols (JL) neslēpa, ka bijusi vienošanās ar uzņēmuma īpašnieku, t. i., valsts vadību, par K. Miķelsona atkārtotu ievēlēšanu un tas vienprātībā arī izdarīts. Viens likums, viena taisnība visiem – pati maldinošākā demokrātijas devīze.
Sabiedrību un attiecīgās nozares augstāko vadību pārsteidza tiesas maigais spriedums – nosacīts sods uz diviem gadiem – uzņēmējam V. Labazņikovam par mēģinājumu ar 45 tūkstošiem latu piekukuļot KNAB darbinieku. Savukārt par cukura uzkrājumiem miljonus Eiropas Savienībai maksās valsts, nevis vainīgie, jo, piemēram, SIA “Lex-U” esot pārāk iespaidīgs uzņēmums. Lasi, klausies un brīnies!
Latvijas Radio (LR) jau daudzus gadus bauda sabiedrības uzticību, tas ir vispopulārākais un pieejamākais no plašsaziņas līdzekļiem. Nav brīnums, ka priekšvēlēšanu gadā, kas sakrīt ar LR ģenerāldirektora maiņu, tas piesaistījis kādas interešu grupas uzmanību. Komunikācijas zinātņu speciālisti jau konkursa nolikumā saskatīja tā piemērošanu noteiktai personai. Kaut gan kolēģis Uldis Duka no LR 2 nesaņēma LR viena darbinieka atbalstu, tomēr pēc punktiem viņš atzīts par uzvarētāju konkursā. Dienu pirms balsojuma Nacionālā radio un televīzijas padomē (NRTP) nonāca radiodarbinieku parakstīts protests pret U. Dukas aktivitātēm. Šķiet, viņš bija atklājies par agru, un viņa priekšdarbus radioļaudis vērtēja kodolīgi: absolūts morāles trūkums. Konkursa rezultātus NRTP neapstiprināja, un LR palika bez ģenerāldirektora. Mediju lietpratēji uzskata, ka NRTP ir degradējusi LR vadītāja meklēšanu. Šonedēļ NRTP izlemšot, ko darīt tālāk – rīkot jaunu konkursu vai kandidātu atlasi uzticēt kādai firmai, tādējādi parādot savu bezspēcību. Cerēsim, ka LR virzību un pārmantojamību neietekmēs NRTP un par LR ģenerāldirektoru nekļūs kādam politiskam spēkam izdevīga vai paklausīga figūra. Atļaušos apgalvot, ka ar Dzintri Kolātu LR vadībā bija drošības izjūta informācijas laukā, kam ir milzīgs spēks sabiedriskās domas veidošanā un pat valsts pastāvēšanā. Noturēt līdzsvaru starp faktiem un emocijām – tāds bijis ģenerāldirektora vēlējums, atstājot radiomāju.
Partijās notiek pārkārtošanās, lai atrastu kaut cik optimālu variantu iekļūšanai vismaz Saeimas vēlēšanu listēs. Neapsmaidīšu “Latvijas ceļa” patvēruma meklējumus pie Latvijas Pirmās partijas. Jo vairāk tāpēc, ka labējo partiju ir pārāk daudz un citu no citas šķir tikai politiskas vai ekonomiskas ambīcijas. Vēlētāji šajā jūklī kaisa balsis kā graudus vējā. Krietni vien mērķtiecīgāk strādā kreisais bloks. Taču tam netērēšu ne laiku, ne papīru.
