Nereti smadzenēs ieķeras kāds vārds vai teikums un vairs neatlaižas.
Nereti smadzenēs ieķeras kāds vārds vai teikums un vairs neatlaižas. TV klipā, kas aicina ziedot Oskara Kalpaka piemineklim, žurnālists Jānis Domburs sacīja: bez patriotisma šobrīd būtu ļoti grūti mainīt to, kas notiek Latvijā. Manuprāt, tas ir īsākais un skaidrākais situācijas raksturojums.
Vai var pārmest patriotisma trūkumu tiem, kuri dodas darbā uz bagātākām zemēm, lai uzturētu ģimeni, skolotu bērnus Latvijai, kuras noslāņotajā sabiedrībā tas nav iespējams? Tiem, kuriem esam uzticējuši savu likteni, nav patīkami par to runāt, jo tad būs jāatzīst, ka partiju un valdību mainīgumā valstij nav ilgtermiņa attīstības plāna. Turpretī ar atsevišķu politiķu vai tiem tuvu stāvošu personu attīstības iespējām viss ir kārtībā. Latvija ir izsmelta, kāpēc gan netīkot pēc Eiropas Savienības naudas?
Nupat žurnālistu un sabiedrības uzmanību piesaistījuši lauksaimniecības atbalsta maksājumi, kas lielos daudzumos varētu būt ietecējuši mūžam nepiepildāmo maciņos. (Zināms, ka pārsimt personu maksājumos saņēmušas vairāk nekā 30 tūkstoš eiro.) Ar Ministru kabineta lēmumu atbalsta guvēju vārdi turami slepenībā. Tātad ir, ko slēpt. No zemkopības ministra Mārtiņa Rozes žurnālistiem nav izdevies uzzināt, kas ir šī aizlieguma rosinātājs. Taču netiek slēpts, ka, piemēram, Latgalē vairāki tūkstoši hektāru zemes pieder arī pazīstamiem politiķiem un partiju sponsoriem. Taču to vārdus, kuri tikai imitē saimniekošanu un saņem subsīdijas, tik drīz neuzzināsim, jo atslepenošana var ievilkties un ar “labojumiem”. Jau piemirsti kā nebijuši G-24 kredīti, kuru saņēmēji joprojām nav atklāti.
Patriotisma nepietiekamības apstākļos izbrīnī visai noraidoša attieksme pret Latvijas vēstures padziļinātu mācīšanu skolās. Rīko apaļos galdus un apspriedes valsts mērogā, lai pierādītu, ka Latvijas vēsture ir tik sarežģīta, ka jārespektē dažādi viedokļi un jādod skolēniem tiesības uz savējo. Bet vēsturi veido fakti, nevis viedokļi. 1940. gada 17. jūnijā Latvijā iebruka Krievijas karaspēks un sākās ilgstoša okupācija. Šim faktam tūkstošiem liecību un liecinieku – stiprākais paņem vājāko.
Augstākās tiesas senāts atzinis, ka 29 tūkstoši latu Zaļo un zemnieku savienībai pirms 8. Saeimas vēlēšanām saziedoti nelikumīgi un atmaksājami valstij. Taču neviena amatpersona nejūtas tik neomulīgi, lai atkāptos, kā to izdarīja žurnāliste Baiba Strautmane, pārtraucot darbu Latvijas Televīzijā, lai viņai nepārmestu interešu konfliktu dzīvesbiedra darbības dēļ. Viņas vietā valsts pirmās personas turpmāk intervēs bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts. Tas sola daudz pārsteigumu.
Arvien saistošāka kļūst politiķu rosīšanās jaunās Saeimas vēlēšanu gaidās. Notiek partiju vadītāju pārvēlēšanu kongresi, par Īrijas latviešiem interesi izrāda Māris Gulbis, citi staipa atkritumu maisus Jūrmalas mežos. Ministrs Gundars Bērziņš un ekspremjers Indulis Emsis plēš jokus un dzied “Talantu aģentūras” koncertos. Dažādās TV pārraidēs ieslēdzas balsošanas mašīna, kas regulē sabiedrisko domu valdībai vēlamā virzienā. Bet man no prāta neiziet J. Dombura teiciens par patriotiem. Kas zina, vai tādi vēl dzims? Varbūt Īrijā?
