Gaidot referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, piedāvājam dažādus mūsu lasītāju viedokļus. Virsrakstā minēti Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska vārdi.
Gaidot referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, piedāvājam dažādus mūsu lasītāju viedokļus.
Virsrakstā minēti Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska vārdi. Es tos papildinātu – tas būtu arī noziegums pret jauno paaudzi, tiem, kuriem gadu skaits vēl neļauj doties pie vēlēšanu kastēm.
Mani satrauc pašreizējā reklāmas kampaņa, kas faktiski notiek pret iestāšanos ES. Katru dienu no radio skaļruņiem, TV ekrāna, koncertestrādēm (aktieru Neimaņa un Šoriņa šovs), laikrakstu slejām nāk informācija un komentāri, kas viss ļauns būšot Latvijai pēc iestājas ES. Valsts nebūšot neatkarīga, strauji paaugstināšoties patēriņa priekšmetu cenas, izputēšot vēl palikušie rūpnieciskie un lauksaimnieciskie ražotāji, kā arī vietējie tirgotāji, pensionāru materiālais stāvoklis vēl vairāk pasliktināšoties līdz tam, ka atlikšot tikai nomirt. Tiekam biedēti, ka Latviju pārplūdināšot imigranti no Āzijas un Āfrikas. Arī valdības reālā darbība rada neizpratni, arī iespaidu, ka viss sliktais ir no Eiropas – valsts budžeta izdevumi samazināmi, jo līdzekļi esot jānovirza iestājai ES.
Lasot un klausoties, kā arī analizējot notikumu attīstību, esmu nonācis pie secinājuma, ka Latvijā ir trīs cilvēku kategorijas, kas ir pret iestāšanos Eiropas Savienībā: pirmā – sliņķi, kuri baidās, ka būs jāstrādā vairāk; otrā – muļķi, kuri nesaprot, ka iespēja dzīvot labāk ir vērtīgāka par mierīgu, lai arī sliktāku dzīvi; trešā – cilvēki, kuru biznesam izdevīgi, ka Latvija nav Eiropas Savienībā. Tie ir kontrabandisti, daļa muitnieku un robežsargu, kā arī juristi, kas apkalpo iepriekšminētās kategorijas. Liekas, ka pie šīs kategorijas ir pieskaitāms arī pašreizējais valdības vadītājs, kura amerikāņu, izraēliešu un krievu konsultanti laikam nav ieinteresēti redzēt Latviju kā ES dalībvalsti.
Iestājoties ES, Latvija neatver robežas Āfrikas un Āzijas valstu iedzīvotājiem; neiestājoties ES, Latvija būs tik neatkarīga, ka no tās vispār nekas nebūs atkarīgs; ekonomikas likumi ir objektīvi likumi – arī cenas par precēm un pakalpojumiem var būt tikai tik augstas, cik ir maksātspējīgais pieprasījums; pensiju paaugstināšana ir iespējama, tikai attīstoties ekonomikai, un, neiestājoties ES, ekonomikas attīstības temps Latvijā pazemināsies, līdz ar to pensiju palielināšana nebūs iespējama; salīdzinoši straujā mūsu valsts ekonomikas attīstība pēdējos gados lielā mērā ir notikusi ar ES pirmsiestāšanās fondu līdzekļu ieplūdi Latvijā. ja 20. septembrī referendumam būs negatīvs iznākums, šie līdzekļi valstī vairs neienāks.
Katram, kas ir pret Latvijas dalību ES, ir vērts padomāt, kurai no minētām kategorijām viņš pieder. Ceru, ka šo cilvēku Latvijā ir mazākums, taču pašlaik tādas pārliecības nav. Tāpēc aicinu saprātīgi domājošos, ieskaitot valdību (ceru, ka tā tomēr ir saprātīga), pārtraukt negatīvo informāciju un dezinformāciju par ES un veltīt laiku un paredzētos līdzekļus tērēt, lai nodrošinātu 20. septembra referenduma pozitīvu rezultātu un Latvijai būtu iespēja attīstīties un uzplaukt.
