Trīs nedēļas uzlaboju veselību sanatorijā «Jaunķemeri». Tas bija oktobrī. Iebraucām jau iepriekšējā vakarā pirms kūrortzīmes sākuma.
Trīs nedēļas uzlaboju veselību sanatorijā “Jaunķemeri”. Tas bija oktobrī.
Iebraucām jau iepriekšējā vakarā pirms kūrortzīmes sākuma. Vairākus gadus tur atpūšoties, esmu ieguvusi draudzeni, kādu codieti. Tā nu parasti cenšamies sanatorijā nokļūt vienā laikā un dzīvot vienā istabiņā.
Ierādot vietu ēdamzālē, pārzine teica, ka kopā ar mums sēdēs kāds kungs, liels runātājs ar šlipsi. Pie galda viena vieta bija brīva, tāpēc pabrokastojušas teicām zāles pārzinei, ka mums vajadzētu vēl vienu kungu ar šlipsi. Tā arī notika, vīrietis bija no Cēsīm. Man šajā pilsētā ir vairāki paziņas, ko pieminēju sarunās ar galda biedru. Izrādījās, ka arī viņš tos zina. Tikai kādu savu īstu draugu nepieminēju, jo zaudēju viņu pirms 17 gadiem.
Tajās dienās Rīgā notika autorallijs, un cēsnieks sacīja, ka arī viņa dēls sekmīgi piedalās braucienos. Pavaicāju, kāds uzvārds ir dēlam, un atzinos, ka laikam esmu pazinusi viņa tēvu. Izrādījās, ka mans galda biedrs ir kādreizējais draugs… Jā, agrāk bijām jauni un skaisti, bet tagad tikai skaisti, tāpēc viens otru nepazinām. Es pat viņa tālruņa numuru nebiju aizmirsusi, un izrādās, tas nav mainīts.
Šajā sanatorijā satiku vēl kādu pazīstamu kungu no jaunības laikiem. Agrāk viņš dzīvoja Bauskā, tagad – Saldus rajonā. Mēs jau iepriekš esam bijuši kopā sanatorijā. Atceros, kā organizējām sporta sacensības, arī deju vakari toreiz bija bieži. Brīvajā laikā braucām ekskursijās pa Jūrmalu.
IRMA
