«Vai tiešām darbu mazpilsētā var dabūt tikai caur pazīšanos,» tā sākas kādas baušķenieces vēstule.
«Vai tiešām darbu mazpilsētā var dabūt tikai caur pazīšanos,» tā sākas kādas baušķenieces vēstule.
Vai gaida tikai paziņas?
«Nesen laikrakstā «Bauskas Dzīve» bija sludinājums, ka veikalam «Ēdene» vajadzīga pārdevēja ar pieredzi tirdzniecībā. Pieteikties vajadzēja personīgi pie veikala vadītājas no plkst. 12 līdz 17. Esmu strādājusi par pārdevēju un arī pieredze man ir. Veikalā bija sanākušas daudzas sievietes. Ar mums runāja skaista un laipna sieviete, lūdza aizpildīt anketu. Tika noteikts, ka pretendentes uzklausīs vēl vienu nedēļu, pārdevēja vajadzīga tikai viena. Varbūt atnākšot pieteikties kāds no viņai pazīstamiem cilvēkiem.
Tādā gadījumā vajadzēja publicēt, lai uz pārdevējas vietu piesakās tikai paziņas un radi. Tagad nožēloju, ka atstāju savu telefona numuru un ziņas par ģimeni svešiem cilvēkiem. Pagājušas trīs nedēļas, un neviens man nav zvanījis.
Esmu sapratusi, ka nekad nedabūšu darbu, jo man ir bērni.
Šajā anketā bija jautā- jums – ģimenes stāvoklis, cik bērnu un kur strādā vīrs? Atbildēju, ka vīra nav un viena audzinu divus bērnus. Kāpēc tas vispār jāvaicā? Ar bērniem un vīru uz darbu taču nenākšu. Varbūt es uzvarētu konkursā, ja samelotu, ka man nav ne bērnu, ne vīra. Vai arī teiktu, ka vīrs ir biznesmenis.
Varbūt viņi domā, ka sieviete, kas viena audzina divus bērnus, vienmēr ir trūkumā un negodīga? Bet tā, kurai vīrs ir turīgs, labs pelnītājs, – godīga un laba, viņai nebūs vajadzības zagt. Laikam ir tāds uzskats, ka sieviete ar bērnu nevar strādāt. Ja reiz biju atnākusi, man ir kas viņus pieskata un viņi nav traucēklis, lai es strādātu.
Esmu dzirdējusi, ka uz šo vienu pārdevējas vietu bija sapulcējusies vai puse Bauskas nestrādājošo sieviešu. Katra uz kaut ko gaida un cer, jo bez darba nav iespējams dzīvot.
Lai nemaldinātu cilvēkus, pareizi un godīgi būtu anketu atsūtīt atpakaļ konkursantēm. Varētu jau arī paskaidrot, kāpēc tiek atteikts… Citi Latvijas uzņēmumi, kuri rīko konkursus uz vakantu vietu ar laikraksta starpniecību, tā dara.
S. Bauskā»
Grūti izvēlēties pārdevēju
Vēstulē rakstīto «Bauskas Dzīve» lūdza komentēt Irēnu Metlāni, Bauskas diennakts pārtikas veikala «Ēdene» vadītāju:
– Uz minēto sludinājumu bija pieteikušās ap 20 sieviešu vecumā no 18 līdz 50 gadiem. Tas ir daudz, jo bija minēts, ka vajadzīga tikai viena pārdevēja.
Pretendentes tika brīdinātas, ka anketas netiks izsniegtas atpakaļ. Šī informācija mums var noderēt, ja atkal rodas vakance. Taču cilvēkiem nevajadzētu uztraukties, ka viņu sniegtās ziņas varētu tikt nodotas atklātībai. Vēstules autore var iegriezties veikalā viņai izdevīgā laikā un saņemt savu anketu.
Irēna Metlāne uzsvēra, ka darbs diennakts pārtikas veikalā ir smags, tāpēc priekšroka tiek dota jauniem, fiziski izturīgiem, spēcīgiem cilvēkiem. Šoreiz izvēlēties bija ļoti grūti, jo mūsu veikalā strādāt vēlējās vairākas sievietes ar pieredzi tirdzniecībā. Tām, kuras beigušas pārdevēju kursus vai tehnikumu, bija jāuzrāda izglītības dokuments, jāapliecina arī prasme strādāt ar kases aparātu.
P. S. S. vēstule un Irēnas Metlānes komentārs liecina, ka darbu mazpilsētā atrast kļūst arvien grūtāk. Turklāt vissmagāk šajā jomā ir sievietēm. To pierāda arī skaitļi par bezdarbu Bauskas rajonā.
Fakti
Nestrādājošo skaits 1994, no tiem sievietes: 1244.
Bezdarbnieki 1933, no tiem sievietes 1213.
Ilgstoši bez darba 383, no tiem sievietes 264, 175 vecākas par 50 gadiem.
Darba meklētāju izglītība:
Augstākā – 2,6%, vidējā speciālā – 15,7%, arodizglītība – 7,3%, vidējā – 17,5%, pamatizglītība – 15,1%, nepabeigta pamatizglītība – 1,6%.
Lielākā darba meklētāju vecuma grupa ir no 30 līdz 49 gadu vecumam – 914, no tiem 556 ir sievietes.
Va/s «Nodarbinātības valsts dienests» filiāles Bauskas centra dati 2000. gada 1. decembrī
