(Turpinājums. Pirmā publikācija «Austrumu vilinājums – Apvienotie Arābu Emirāti» – «Bauskas Dzīves» 6. aprīļa numurā, 11. lpp.) Ekskursiju izvēle. Tikko pienāca ziņa no draugiem – termometra stabiņš Abū Dabī sasniedzis +39 grādus.
(Turpinājums. Pirmā publikācija “Austrumu vilinājums – Apvienotie Arābu Emirāti” – “Bauskas Dzīves” 6. aprīļa numurā, 11. lpp.)
Ekskursiju izvēle
Tikko pienāca ziņa no draugiem – termometra stabiņš Abū Dabī sasniedzis +39 grādus. Mēģinu iedomāties, pēc kādas metodes varētu izmērīt iespaidus un atmiņas par Apvienotajos Arābu Emirātos pavadītajām desmit dienām. Priecājos par to, ko guvu, bet nedaudz skumstu, ka tik daudz ko laika trūkuma dēļ nepaspēju. Vai gluži vienkārši nezināju.
Tiem, kam netīk organizētas ekskursijas, iesaku jau pirmajā ierašanās dienā taisnā ceļā doties uz tūrisma informācijas biroju un paņemt ikmēneša izdevumu “Out and about”. Tajā atradīsit visu nepieciešamo informāciju, lai veiksmīgi sastādītu soloekskursijas. Var arī pieteikties tūrisma aģentūras piedāvātās ekskursijās (to cena parasti ir Ls 15 – 35). Tas gan ir īsts ekskursiju karuselis, ir mazāk brīvības. Kā pamanīju – vairākām ekskursijām bija līdzīgas izklaides. Ieteicu gidei iekļaut arī kādu no interesantajiem pasākumiem, kas tur notiek gandrīz katru nedēļu.
Lietu, valodu un smaidu kokteilis
Paldies draugiem, kas mani aizveda uz “Global Village” (“Pasaules ciematu”). Tā bija lieliska iespēja baudīt vienuviet 46 valstu kultūru (arī dažu Eiropas valstu), iepazīt folkloru, nobaudīt nacionālos ēdienus, iegādāties amatnieku darinājumus vai vienkārši parunāties ar tirgotājiem un ar nožēlu atzīt, ka manas valsts šajā tirdzniecības kokteilī nav.
Visiespaidīgākais man likās Indijas paviljons – krāšņs un identisks templim. Tur arī bija lielākais pārsteigums – kāds indietis ar brīvu roku uz rīsa grauda ar smalku otiņu uzrakstīja manu vārdu un uzvārdu. Viņš lepni smaidīja, kad man vajadzēja gan brilles, gan viņa piedāvāto palielināmo stiklu, lai pārliecinātos, ka latviskajā vārdā nav nevienas kļūdas.
Dienai satumstot (tas šajā zemē notiek agri), sākas koncerti, ņirb milzīgā atrakciju parka ugunis. Pagurušie apmeklētāji var uzņemt enerģiju kādā no 50 restorāniem. Pagājušajā gadā apmeklētāju skaits Pasaules ciematā sasniedza 5,2 miljonus.
Atpūta zem šķībās buras un tuksnesī
Internacionālo iespaidu blūzs turpinās nākamās dienas pievakarē, kad izvēlos vizināšanos ar arābu kuģi “dou” pa dziļūdens līci, kas sadala Dubaiju divās daļās. Pirmais zināmais šī kuģa attēls attiecināms uz 1300. gadu pirms mūsu ēras. Šos kuģus var ieraudzīt arī tagad. Tie turpina klīst pa jūrām, pārvadājot preces starp Dubaiju un Indiju, Pakistānu un Āfriku.
Tūristi divu stundu laikā var nobaudīt arābu virtuvi, paklausīties mūziku, paniekoties ar ūdenspīpi, pavērot vēderdejas. Var sajūsmināties par stilīgo pilsētu naktī, pamāt ar roku ūdens taksometra (koka laivas, sauktas par abru) pasažieriem, ku ri ar saucieniem pateicas par mūsu kuģa saceltajiem viļņiem citkārt rāmajā līcī. Vēl uz “dou” var iegūt jaunus draugus. Dubaijā dzīvo ap 120 nacionalitāšu ļaudis. Pie mūsu galdiņa uz “dou” bija trīs enerģiski filipīniešu jaunieši, divi viņu klienti no Irākas un es. Dzirdēju arī krievu, vācu valodu. Starp citu, tūristu skaits no Vācijas ir viens no lielākajiem (pērn – 310 tūkstoši).
Asu izjūtu cienītājiem brauciens ar džipiem pa tuksnesi būs īsti laikā. Nevarēju iedomāties, ka smilšu liriskā noskaņa varētu likt iekņudēties manam saules pinumam. Pārsteidzošs plašums, krāsu maiņa, saulei rietot… Savas emocijas pareizināju ar koeficientu 2, jo džipa vadītājs spēcīgais Mišels pirmajā mūsu pieturvietā piedāvāja pavizināt arī ar kvadraciklu.
Traucoties mežonīgā ātrumā pa tuksnesi, “laužot leņķus” augšup un lejup, tika “nostādīta” gan mana balss, gan pārbaudīta atmiņa (skaidri atcerējos, kurā vietā viesnīcas istabiņā atstāju apdrošināšanas polisi). Pēc brauciena – acis pilnas ar smiltīm, bet ceļgali trīcēja visu vakaru. Pārējiem tā vakara safari dalībniekiem, izrādās, mans brauciens bijis īsts šovs. Brauciens ar džipiem, kam no riepām daļa gaisa izlaista, arī ir neatkārtojamu izjūtu vērts. Galapunktā – stilizēta beduīnu nometne.
Var izraudzīties izklaides
Līdz vakariņām var pavizināties kamieļa mugurā, pārģērbties arābu nacionālajos tērpos, uztetovēt ar hennu kādu austrumniecisku motīvu vai uzpīpēt ūdenspīpi. Cilvēku sirsnība tur nav izmērāma. Izrādās, mūsu mazajā grupā tovakar bija arī jubilārs. Irānas tūrists tieši brauciena laikā saņēma apsveikumus no ģimenes, kas dzīvo Vācijā. Mājupceļā Mišels nopirka saldējumu. Pēc trakā brauciena mazs atvēsinošs sveiciens jubilāram un pārējiem četriem viņa “viesiem” džipā bija tik neviltots un mīļš. Lielais Miša (tā sevi sauc Mišels) katram tūristam atdod daļu sirds un šķiroties dāvā smaidu un aicinājumu atgriezties.
Ziedu miljonu varavīksne
Starp debesskrāpjiem ir vēl viens brīnums – ziedi. Neskaitāmus kilometrus garās ziedu rindas no Dubaijas līdz pat Abū Dabī, atsevišķas dobes gar ietvēm. Ziedos slīgstošā skaistule pilsēta Al Ain (tulkojumā – “pavasaris”). 2004. gadā Dubaijas municipalitātes Parku departamenta darbinieki iestādījuši gandrīz 80 miljonus dēstu. Sēklas viņi pērk Holandē, stādus uzziedina vietējās siltumnīcās.
Ziemā ir divi ziedu stādīšanas periodi, bet vasarā – viens. Vasarai izvēlas karstumizturīgos augus, jo tiem ir jāpārcieš 40 grādu karstums. Pazemes laistīšanas sistēma nodrošina regulāru ūdens piegādi. Domāju – cik gan ļoti jāmīl ziedi, lai samtenes, atraitnītes, lauvmutītes, petūnijas un vēl daudz krāšņu augu, un samtaini zaļie zālieni būtu perfektā “formā”.
Sapņu pārtapšana brīnumā
Tik daudz neparastā ir Emirātos. Šodien ir nedēļas pēdējā darbdiena. Jauno darba cēlienu viņi sāks sestdien. Grāmatas un žurnālus lasīs no labās puses. Abū Dabī tirdzniecības centrā atradu arī arābu valodas mācību grāmatu, kurā bija gandrīz tikai burtu rakstības pamati. Mēģinu iedomāties – cik ilgs laiks nepieciešams, lai apgūtu kaut niecīgu sarunvalodu un rakstību. Avīzē ieraudzīju reklāmu, kas solīja – divi mēneši. Neticami? Bet arābu tauta ir pierādījusi, ka var visu. Ja vēlas.
Apvienoto Arābu Emirātu aizsardzības ministrs, Dubaijas šeihs Muhameds bin Rašids al Maktums, ir teicis: “Mūsu vadītāju leksikā nav vārda “neiespējami”. Nav svarīgi, cik liels ir izaicinājums. Stingra ticība un apņēmība uzveic ikvienu izaicinājumu un piepilda katru sapni.”
SARMĪTE RIKMANE
jeb arābiski
