Gadu gadiem iecienītās Bauskas kafejnīcas «Gliemezītis» durvis kādu laiku jau ir slēgtas. Skatlogā kā skumjš atspulgs bijušajam novietots keramikas veidojums, vēstot par bijušo silto stūrīti vējainā mazpilsētas ceļu krustojumā.Tik daudzi šeit ieskrēja uz brīdi sasildīties – ar aromātisku kafiju, ar spicglāzīti konjaka… Arī maltīšu izvēle bija gana plaša un dažādām gaumēm tīkama. Interesējoties, kas noticis ar pilsētas tēlam tik piederīgo kafejnīcu, akciju sabiedrībā «Bauskas tirgotājs» saņēmu strupu atbildi: «Slēgta uz nenoteiktu laiku. Nevēlamies neko vairāk komentēt. Varbūt kafejnīca darbosies atkal, kad grūtie gadi būs pagājuši.»Ja vien grib, krīze var būt aizbildinājums daudz kam. Skaitļu izteiksmē «Gliemezītis», iespējams, nebija ienesīgais uzņēmums. Bet tagad rasts visu skatīt šādā leņķī, un tas nolīdzina, saplacina zīmolus, kuri raksturo mūsu identitāti. Ne jau tikai Bauskā. Joprojām ir smeldzīgi, ka Rīgas centrā vairs nav veikala «Sakta». Šeit allaž plauktos bija Latvijā ražotas preces, skatlogi saistīja uzmanību ar ziemeļnieciski atturīgu noformējumu. Pārdevējas bija labvēlīgas un ar stāju, kas atšķīrās no viņu kolēģēm citos veikalos. Jau labu laiku šeit iekārtojies «Latvijas Pasts».Apmeklējot Rīgu, ar bažām veros, kādas pārmaiņas atkal redzēšu. Man patīk ieskatīties modes mākslinieces Asnātes Smelteres salonā. Tādēļ vien, ka šeit ir jaušams piederības šarms. Neuzbāzīgs, elegants, ar neko citu nesajaucams. «Salona A» ilggadēja darbiniece pieļāva, ka īres maksa varot kļūt nepanesama… Atkal būs jāzaudē kaut kas no mūsu pamatvērtībām.
