Pilsētas Dome, izstrādājot dokumenta «Par Bauskas pilsētas teritorijas plānojumu 2001. – 2013. gadam» grozījumus, saņēma arī Bauskas pils muzeja direktora arhitekta Māra Skaņa priekšlikumus.
Pilsētas Dome, izstrādājot dokumenta “Par Bauskas pilsētas teritorijas plānojumu 2001. – 2013. gadam” grozījumus, saņēma arī Bauskas pils muzeja direktora arhitekta Māra Skaņa priekšlikumus.
Viņš ierosināja atstāt neapbūvētus Mūsas kreisā krasta zemesgabalus, kas ir tieši pretim Bauskas pilij. Pašvaldība priekšlikumu noraidīja.
Bauskas pils muzeja darbiniekus satrauc tas, ka pārmaiņas, kas paredzētas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumos, atstās negatīvu iespaidu uz arhitektūras un dabas ainavas harmoniju.
“Bauskas pils vienmēr ir uztverta uz dabas fona. Cilvēki skatās ne tikai uz pili, bet arī uz ainavu, kas paveras no tās uz Mūsas un Mēmeles sateci, uz abu upju krastiem. Visu laiku tie bijuši neapbūvēti, tur ir atsevišķas mājas, bija pilsētnieku dārziņi un koki, bet kopumā vienmēr tā bija dabas ainava,” uzsver M. Skanis.
Lapenes, pirtiņas un laipiņas
Taču izstrādātajos pilsētas teritorijas plānojuma grozījumos Mūsas kreisais krasts, proti, Ziedoņu iela virzienā uz upes krastu, ir paredzēta individuālai apbūvei. Pašlaik notiek dzīvojamo ēku projektēšana, jau sākusies apbūve, koku un krūmu izciršana. Beigās Bauskas pils būs nevis ainavā, bet pilsētas centrā, ar nožēlu teic M. Skanis.
Ļaudis, kas pašlaik pie lielgabala fotografējas uz dabas fona un skatās uz upes ūdeņiem un krastiem, no pils redzēs privātmājas. Katrs saimnieks gribēs atsegt sev skatpunktu virzienā uz pili. Savukārt no tās pavērsies dzīvojamo ēku pagalmi, jo to galvenā fasāde visdrīzāk būs vērsta uz Ziedoņu ielas pusi. Saimniecības ēkas, lapenes, pirtis, laipiņas uz upi ne vienmēr ir pievilcīgas.
Sliktie piemēri neder
“Izskanējis viedoklis, ka daudzas pilis, piemēram, Dobeles pils, atrodas pilsētas centrā. Taču tie ir slikti piemēri. Dobeles pilij absolūti nevietā blakus ir uzcelts stadions un slimnīca. Kultūrvēsturisku objektu, kam sabojāts kopskats, ir daudz, bet Bauskas situācijā to vēl var novērst. Piemēram, Bornholmas salā (Dānijā) pašvaldība atpērk zemi apkārt pilsdrupām, nojauc jebkuru ēku, lai pils pilnīgi izskatās kā pamesta dabā. Pašlaik ir ļoti aktuāli saglabāt kompleksi arhitektūras pieminekli ar ainavu un biosfēru. Neko skaistāku, kā daba izveido, nevar radīt,” uzsver Bauskas pils muzeja direktors M. Skanis.
Nākamajos divos gados Bauskas pils strauji mainīsies. Muzeja vadītājs stāsta: “Tiks uzlikti kārniņu jumti, veikti fasādes restaurācijas darbi. Tādēļ tūristiem radīsies vēlēšanās apskatīt Bauskas pili ne tikai tuvumā, bet arī visu šo kompleksu dažādos rakursos. Viens no skaistākajiem vienmēr ir bijis skats tieši no Mūsas kreisā krasta. To ir izmantojuši mākslinieki un fotogrāfi. Taču, ja tur būs apbūve un nebūs nevienas spraugas, pa kuru var pienākt un paskatīties uz pili, tad šī iespēja būs liegta sabiedrībai.”
Bauskas pilsētas Dome savu nostāju argumentē ar vairākiem aspektiem. Ziedoņu ielā jau ir sākusi veidoties individuālā apbūve, teritorijas daļa jau ir sadalīta zemesgabalos, un notiek būvprojektu izstrāde. Dabas teritorijas statuss liegtu apbūvi tikai dažiem zemesgabaliem. Taču to teritorija ir tieši pretim Bauskas pilij, tāpēc ir ļoti būtiska, uzsver M. Skanis. Viņš ierosināja uz zemesgabala veidot parku.
Jānostājas ar muguru pret pili
Pašlaik pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde ir finiša taisnē, teic Bauskas pilsētas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis. Viņš atklāj: “Varu izteikt savu subjektīvo komentāru – pils muzeja vadītāja Māra Skaņa viedoklis ir medaļas viena puse. Uz pili vajadzētu paskatīties kontekstā.
Mūsu pilsēta un pils attīstās. Bauskā brīvas zemes, kur attīstīties, ir ļoti maz. Pilsētu ierobežo upes, pagasti, austrumu virziena teritorija plānota kā industriālā zona. Nevar nostādīt pili augstāk par pilsētas attīstības interesēm. Tūristiem nekas neliedz nostāties ar muguru pret pili un fotografēties tā, lai viņiem fonā būtu pils, nevis ar krūmiem vai kokiem apaugusi teritorija.”
Bauskas pils atrodas Bauskas dabas parka teritorijā, kam jau ir noteikts statuss un ierobežojumi vides apsaimniekošanā. Ziedoņu ielas rajons, kas pieder vairākiem privātīpašniekiem un apmēram desmitā daļa pilsētas pašvaldībai, varēs attīstīties kā skaists privātmāju rajons. Protams, jāievēro, ka Ziedoņu un Elejas ielā nedrīkst būt ēkas, kas augstumā aizsegtu vai pārspētu pils siluetu. Privātmāju zemā stāvu apbūve netraucēs pacelties pilij kā monumentam un attīstīties M. Skaņa idejām, uzskata J. Mičulis.
Noteikti vairāki ierobežojumi
Bauskas pilsētas Domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Daina Nikolājeva skaidro: “Ziedoņu ielas zemes saimnieku īpašuma tiesības ir atjaunotas. Tur būvējamo privātmāju stāvu skaits un augstums ir ierobežots, proti, celtnes nevar būt augstākas par deviņiem metriem, kā arī tām var būt tikai divi stāvi.”
Turklāt zemes īpašniekiem jārēķinās ar noteikto apbūves retināto blīvumu, proti, zemesgabalā var būt apbūvēta tikai 30 procentu teritorijas. Vēl ir jāņem vērā ēkas minimālais attālums no ielas. Kārtību, kādā būvē mājas, uzrauga Būvvalde. Ko un kā celt, nosaka Bauskas pilsētas Apbūves noteikumi, kas ir teritoriālā plānojuma sastāvdaļa. D. Nikolājeva piebilst, ka pašvaldība ir pa vidu starp pili un zemes īpašniekiem. Jāņem vērā abu intereses. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Mūsas kreisajā krastā bija mājas.
Jāieklausās visās pusēs
Bauskas rajona Būvvaldes vadītājs Aleksandrs Paklons teic: “Ziedoņu ielas individuālā apbūve tiks pastiprināti kontrolēta, jo būtībā ietekmē skatu uz Mūsas kreiso krastu un Bauskas pils panorāmu. Tiks ņemtas vērā muzeja intereses, lai nosargātu līdzšinējo skatu.”
“Nav viennozīmīgas atbildes, vai atļautā apbūve Ziedoņu ielā izmainīs ainavu ap Bauskas pili, nedegradējot to. Žēl, ka mūsu rajonā nav ainavu arhitekta. Mūsu dienestam palīdzēs strādāt jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 717, kas pieņemti šīgada 29. augustā. Tajos reglamentē koku ciršanu ārpus mežu zemes,” saka Valsts vides dienesta Jelgavas reģiona vides pārvaldes dabas aizsardzības daļas vecākais inspektors Aivars Legzdiņš. Noteikumos teikts, ja inspektors redz kokus, kas ir ainaviski elementi, viņš tos fiksē administratīvā dokumentā – pārbaudes aktā –, tādējādi ciršana nav atļauta. A. Legzdiņaprāt, jārod kompromiss, lai tūristiem nekristu acīs kāda iedzīvotāju slāņa dzīves līmeņa demonstrēšana.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības galvenā inspektore Bauskas rajonā Mārīte Putniņa teic: “Ja neregulēs būvniecību un izcirtīs visus kokus un krūmus, tad ainava ap Bauskas pili tiks degradēta. Svarīgi, lai pilsētas plānojumā un Bauskas dabas parka dokumentācijā būtu ietverti ainavas saglabāšanas pasākumi. Rajonā trūkst ainavu arhitekta.”
Savukārt viens no zemes īpašniekiem Māris Gļauda saka: “Koku ciršana Ziedoņu ielas teritorijā tiek regulēta. Kaut ko darīt var pēc atļaujas saņemšanas. Tās nosaka, cik koku un cik tālu var nocirst. Turklāt arī mājas nav atļauts celt tuvu krastam.”
Baušķenieks Armands Skudra teic: “Noteikti nedrīkst ļaut izcirst kokus un krūmus Mūsas kreisajā krastā. Mūsdienīgas mājas pie pils ir neiederīgas. Panorāma ap pili noteikti cietīs, jo ne visi privātīpašnieki saudzēs skatu. Ja tā notiks, redzēsim, kā māju saimnieki sauļojas un cep desiņas. Bauskā var atrast citu telpu, kur celt dzīvojamos namus.”
