Valsts simboli – himna, karogs un ģerbonis – pilda iekšpolitisku, kā arī ārpolitisku misiju.
Valsts simboli – himna, karogs un ģerbonis – pilda iekšpolitisku, kā arī ārpolitisku misiju. Sarkanā kļavas lapa Kanādas karogā daudziem asociēsies ar hokeju, Francijas himna «Marseljēza» sasauksies ar revolucionārām pārmaiņām Eiropas vēsturē. Sava asociāciju gūzma būs, dzirdot pagājušajā nedēļā Krievijas Domē apstiprināto «jauno» valsts «padomju savienības» himnu. Pagaidām apstiprināta gan tikai Aleksandrova mūzika, teksts vēl steidzami jāsacer.
Tā, protams, ir Krievijas iekšpolitiska lieta, kādai mūzikai skanot tauta godbijībā apklust un ceļas kājās. Kaut gan ar piecelšanos, Krievijas himnai skanot, šajā zemē noteikti būs problēmas. Daudzi Krievijas inteliģences pārstāvji, arī ievērojami politiķi publiski paziņojuši, ka, «Staļina himnai skanot», viņi to nedarīs. «Tas ir neētiski, no dziesmas paņemt tikai mūziku un ik pa laikam tai piedzejot jaunus vārdus,» apgalvo pazīstamais krievu komentētājs Vladimirs Pozners. Kā zināms, Aleksandrova sacerētajai Padomju savienības himnai teksts jau ir vairākkārt mainīts.
Krievijas prezidents Putins savu lēmumu pamato ar vēlmi nenodarīt pāri tiem, kuru darbs un sviedri lieti padomju laikā, kad arī «ir paveikts daudz kas nozīmīgs». Prezidents nosauc padomju laika ievērojamas krievu personības, viņu veikumu traktējot sev izdevīgā pavērsienā. Minot padomju kosmonautikas ciltstēvu Koroļovu, Putins «aizmirst» pateikt, ka savus ģeniālos izgudrojumus zinātnieks veicis pēc vairākiem Staļina lēģeros bezcerīgi pavadītiem gadiem. Komentējot Krievijas pirmā prezidenta Borisa Jeļcina noraidošo attieksmi pret padomju simbolikas reanimēšanu, Putins vienaldzīgi paskaidro: «Tas ir tikai viena Krievijas pilsoņa viedoklis. Vairākums tā nedomā.»
Žēl krievu tautas, kuras, kā liecina socioloģiskās aptaujas, 49 procenti atbalsta padomju himnas atdzimšanu. Ne tik sen biju Krievijā un redzēju postu un nabadzību, kāds šajā zemē joprojām valda. Vēlētos, lai vismaz valdība palīdzētu cilvēkiem apjaust viņu nelaimes, to saknes. Atkal uz pāris gadiem (politologi paredz, ka ilgāk šī himna Krievijā nenoturēsies) ļaudis nožēlojami tiks iebaroti ar tikai varas elitei politiski izdevīgām atmiņām par vecajiem, labajiem laikiem. Lai nu paliek Krievija ar savām problēmām, kaut gan šoreiz tās nav tikai šīs valsts problēmas. Lielās kaimiņzemes ietekme mūsu valstī joprojām ir nozīmīga. Reāla ir iespēja, kad daudzi varam nokļūt situācijā, kad publiski tiks atskaņota Krievijas «padomju savienības» himna. Labi audzināti un sabiedrību cienoši cilvēki himnas laikā ceļas kājās. Kad svētdienas vakara «Panorāmā» skaļsvinīgi atskanēja jau aizmirstībā gājuši akordi, man šermuļi pārskrēja pār kauliem. Es nespēšu tās valsts, kura izpostījusi manu zemi, vecvecāku, vecāku dzīvi un negatīvi ietekmējusi arī manu likteni, muzikālajam slavinājumam skanot, piecelties kājās.
