Viens no dedzīgākajiem Kristus mācekļiem, neticīgais Toms, manuprāt, labi justos Latvijā. Tāpat kā viņš, daudzi mūsu cilvēki cīnās ar šaubām un ir padevušies tām. Kultivē bažas sevī, līdz tās kļūst par bailēm.Tā pašlaik ar sniega bumbas velšanās ātrumu tiek vairotas raizes par eiro ieviešanu Latvijā. Lai tas tiešām ar 2014. gada 1. janvāri notiktu, mūsu valstij vēl jāizpilda daudzi uzdevumi, kuri mūsu dzīvi var tikai uzlabot, – jāmazina inflācija, jāveicina nodarbinātība, un jāveido līdzsvarots valsts budžets. Turklāt vēl jāskatās, kā attīstīsies situācija eirozonā kopumā.Tomēr jau tagad skan apgalvojumi, ka eiro Latvijai nedos neko labu. Visticamāk, tas būs ļoti, ļoti slikti, citādi nemaz nevarot būt. Kaut gan, tāpat kā latu, arī eiro var dalīt ar 100. Kādā ekonomistu diskusijā pagājušajā nedēļā dzirdēju apgalvojumu, ka, lūk, Igaunijā visi (!) esot neapmierināti ar eiro. Bez neviena fakta, kas pierādītu sacīto. Tas vispār nav iespējams – zināt, ko domā visi. Man draugi dzīvo Igaunijā un nesūdzas. Vai tiešām viņu ģimene būtu izņēmums? Šaubas rada pārliecības trūkums un neziņa. Ir jāuzdod jautājumi, lai saņemtu atbildes, kas nezināmo skaidro. Tāpēc – nezīlēsim kafijas biezumos, bet vaicāsim zinātājiem. Sadarbībā ar kolēģiem laikrakstā «Ziemeļlatvija» Valkā «Bauskas Dzīve» veidos publikāciju par to, kā otro gadu ar eiro sadzīvo Igaunijas mazpilsētas Valgas iedzīvotāji, tirgotāji, pasažieru pārvadātāji, pašvaldība, ko saka pensionāri, skolotāji, mediķi. Kāds bijis ieviešanas process, vai tiešām tik ļoti cēlušās cenas, kā mūs te biedē?Piebildīšu, ka par neticīgo dēvētais Kristus māceklis Toms, ja arī šaubījās, prasīja pierādījumus un, nezaudējot pašcieņu, bija gatavs tos pieņemt. Nevis, līdzi nedomājot, bez argumentiem noraidīt, tāpēc, ka nē, nē, un viss!
