Dažas dienas pirms Līgo svētkiem reģionālo izdevumu žurnālistu grupai bija iespēja iepazīt Nīderlandes zemnieku ikdienas saimniekošanu.
Dažas dienas pirms Līgo svētkiem reģionālo izdevumu žurnālistu grupai bija iespēja iepazīt Nīderlandes zemnieku ikdienas saimniekošanu.
Latvijai ar Nīderlandi vēsturiski ir sena savstarpējo sakaru pieredze – gan arhitektūrā, gan amatniecībā, arī tirdzniecībā. Ar holandiešiem latvieši tirgojušies jau 16. gadsimtā. Arī tagad holandieši ir bieži viesi Latvijā, savukārt latvieši regulāri apmeklē Holandi.
Brauciena laikā mums bija iespēja ielūkoties četru atšķirīgu Nīderlandes lauku uzņēmēju maizes darbā.
Slaucamas aitas
Pierasti redzēt slaucamas govis, slaucamas kazas, taču ar slaucamām aitām tikšanās bija pirmo reizi. Holandiešu zemnieks Jans Brels vada saimniecību ar senu vēsturi. Jana ģimenes iepriekšējās paaudzes lauksaimniecības nozarē strādājušas simt gadu. Tā ir tēvu tēvu nodarbe, kurā tagad iesaistās arī Jana bērni.
Patstāvīgi saimniekot Jans Brels sācis 1981. gadā. Sākumā viņš mēģinājis nodarboties ar piena lopkopību, taču 1984. gadā valstī ieviesta kvotu sistēma, jo radusies piena pārprodukcija. Piena lopu ganāmpulku nācies samazināt, un tagad tajā ir 40 telīšu un 40 slaucamu govju. Saimnieks domājis arī par alternatīvu, jo piena ražošana kļuvusi pārāk dārga un neizdevīga. Pēc ilgām pārdomām un aprēķiniem Brela ģimene nolēmusi pievērsties aitkopībai. J. Brels to atzīst par labu alternatīvu.
Ražo sieru
Pašlaik vilnas devēju ganāmpulkā ir 250 slaucamu aitu. Šī mājlopu šķirne paredzēta vienīgi piena ieguvei, jo piena aitām nav gaļas vērtības. Kā stāsta J. Brels, viena sprogainīte vidēji gadā dod 600 litru piena. To saimniecībā izmanto siera ražošanā. Vienam kilogramam siera nepieciešami apmēram seši litri piena. Gatavo četru šķirņu sieru – ar nātrēm, papriku, ķiplokiem, kā arī parasto. 80 procentu produkcijas nonāk veikalos, taču to var iegādāties arī pie saimnieka par septiņiem eiro ritulītī. Ik gadu novembrī aitām cērp vilnu, par to pašlaik Holandē maksā 80 centu kilogramā. Jans Brels uzsver, ka tā ir gaužām niecīga samaksa, pirms desmit gadiem tā bijusi krietni lielāka – divi eiro. Aitas ražo apmēram astoņus gadus, tās ir ļoti pienīgas, un mazo jēriņu dzemdības parasti norit bez problēmām.
J. Brels norāda, ka viņa uzņēmums nav nekāda paraugsaimniecība, taču tā ir pietiekami daudzveidīga, un pats galvenais – tajā ieguldīts intensīvs darbs. Uzņēmums divdesmit gadu laikā ir modernizēts, lai mehanizētās un automatizētās iekārtas arvien vairāk atvieglotu darbu. Saimniecībai ir 45 hektāri apsaimniekojamās zemes, no kuriem desmit hektāru atrodas dabas aizsargājamā teritorijā. Par graudaugiem, kukurūzu un aitām tiek maksātas subsīdijas. Kopumā J. Brela saimniecības ienākumi veidojas šādi: 40% dod govis, 40% – aitas, 20% – subsīdijas.
Bizness ar bitēm
Nīderlandē viesojāmies kādā neparastā vietā, kuras nosaukums ir Popenndamme. Tās īpašnieks Pīts de Meisters ar savdabīgu piegājienu izmantojis bišsaimniecību kā neparastu uzņēmējdarbības veidu. Tas varētu būt labs piemērs lauku tūrisma attīstībai Latvijā, arī Bauskas rajonā. Saimniekošanu Pīts de Meisters sācis ar bitēm, un viņa īpašumā tagad ir 50 stropu ar miermīlīgākas šķirnes – Austrijas – bitēm (tās neesot tik dzēlīgas).
Ar nelielu valsts atbalstu viņš popularizē biškopību. Netālu no saimniecības iekārtots veikals, kurā var iegādāties visu, kas saistīts ar bitēm – medu, vaska sveces, kosmētiku, dažādas rotaļlietas ar bišu simboliku un pat medus saldējumu, kā arī dau dzas citas noderīgas lietas. Vienā ēkā ar veikalu izvietota arī konferenču zāle, kurā tiek rādītas filmas par biškopību. Blakusistabā var aplūkot dažādas fotogrāfijas, kā šis komplekss ir tapis. Telpā izvietots arī stikla strops, kurā var ielūkoties, kā rit bišu dzīve. Līdzās veikalam saimnieks izveidojis dārzu ar reti sastopamiem augiem. Tajā, kā arī siltumnīcās darba apstākļi piemēroti invalīdiem, tādējādi saimnieks iegūst arī valsts finansējumu par invalīdu nodarbināšanu.
Tiesa gan, šajā atpūtas vietā Pīta de Meistera saimniecības bišu stropus ieraudzīt nevar, jo lauku sēta izveidota vienīgi kā apskates vieta, un pieļauju, ka to caurvij tikai un vienīgi komerciāli nolūki. Jautāts par peļņu, Pīts de Meisters smej, ka bez tās jau nestrādātu. Pašlaik viņam padomā ir spēļu paradīzes būvniecība bērniem. To holandietis paredz atvērt jau nākamgad. Ik gadu šo lauku sētu ierodas apskatīt 80 – 100 tūkstoš apmeklētāju, vairākums ir vāciešu. Ieeja šeit bez maksas.
Populāra kreditēšana
Mums bija izdevība viesoties arī pie lielsaimnieku Mulderu ģimenes, kuras pārziņā ir vairāk nekā 250 raibaļu. Mulderi apsaimnieko arī 75 hektārus zemes, kuru galvenokārt izmanto lopbarības un kukurūzas audzēšanai. Uzņēmums ir klasiska ģimenes sabiedrība, tajā pieņemti arī divi algoti darbinieki. Saimniekošanas metodes atgādina mūsējās, taču atšķirība ir tā, ka arī šī saimniecība, tāpat kā aitkopis Brels, uz vietas ražo arī sieru. Šo ražotni pārzina sieva, bet lopu kopšanu un slaukšanu – vīrs. Kā stāsta saimnieks, darbs rit gan dienu, gan nakti bez brīvdienām.
Lai atpūstos, saimniekiem ir jādomā par aizvietotājiem. Šī nianse arī ir labi izstrādāta. Mulderu ģimene iestājusies īpašā asociācijā, kas apvieno piensaimniekus. Kad tas ir nepieciešams, asociācija attiecīgo zemnieku saimniecību nodrošina ar darbaspēku. Vidēji gadā uzņēmums saražo divus miljonus litru piena. Daļu pārstrādā uz vietas, pārējo nodod fabrikām. Piena iepirkuma cena vasarā ir 0,26, ziemā – 0,30 centu.
Jans Mulders stāsta, ka uzņēmums ar katru gadu mēģina tikt soli tālāk. Saimniekošanu sāka pirms 25 gadiem, balstoties uz Eiropas Savienības struktūrfondu naudu. Tagad uzņēmums izmanto bankas kredītus. Nīderlandē kreditēšana ir populāra, jo procentu likmes ir zemas, turklāt valsts paredzējusi nodokļu atvieglojumus kredītņēmējiem. Pašlaik saimniecība nodarbojas ar ganāmpulka palielināšanu līdz 300 govīm, saglabājot esošās zemes platības. Lai ganāmpulku nodrošinātu ar lopbarību, tā papildus tiks iepirkta.
Sieru uzņēmums bez starpniekiem piegādā lielveikaliem. Tā garša atgādina Latvijā ražoto “Krievijas sieru”. Jautāti par mums zināmo “Holandes sieru”, saimnieki atbildēja, ka apritē esot daudz un dažādu šķirņu, bet sieru ar Holandes vārdu tur neatrast.
Kazkopības entuziasti
Pēdējā saimniecība, kuru apmeklējām, nodarbojas ar kazkopību. Tajā saimnieko vīrs un sieva – Jans un Athe van Tilbergi. Viņiem kopīgiem spēkiem izdevies iekopt 430 slaucamu kazu ganāmpulku. Pagaidām par siera ražotni īpašnieki nav domājuši, jo tajā būtu jāiegulda pamatīgi līdzekļi. Uzņēmuma veidošanā ir palīdzējis Jana tēvs, ņemts arī papildfinansējums aizdevuma veidā bankā.
Saimniecībai ir 40 hektāru zemes, no kuriem 25 hektārus izmanto kazām. Pārējos 15 hektārus Tilbergu ģimene lieto bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Kazu audzēšana ir viņu hobijs, naudai esot tikai otršķirīga nozīme. Jans stāsta, ka vairumā Holandes saimniecību kazas tiek turētas fermās, jo neesot zemes ganībām. Tilber gu ģimene atbalsta ekosaimniekošanu, tāpēc viņu kazām ir nodrošinātas tik plašas ganības. Nedēļā izslauc 7000 litru piena, kuru nodod rūpnīcā. Vidējā iepirkuma cena – 56 centi par litru. Nākamajā gadā saimnieki cer sasniegt 500 kazu lielu ganāmpulku.
Šogad ES spriests par subsīdiju samazināšanu vecajām Eiropas valstīm. Jans domā, ka tas neietekmēs viņa saimniekošanu, jo subsīdijas tiek saņemtas tikai par kukurūzu un, ja to nebūs, nekāda lielā skāde nenotiks. Viņaprāt, tas ietekmēs lielos piensaimniekus.
Saimniecībās ar ražotnēm produkciju varēja arī iegādāties. Fermā pie lielsaimnieka, piemēram, bija iekārtota pievilcīga tirgotava, kurai vienaldzīgi paiet garām bija ļoti grūti. Katrs, kurš nopirka sieru, dāvanā līdzi saņēma īpašu lāpstiņu ar saimniecības reklāmu. Pārliecinājāmies, ka Nīderlandes zemnieki lieliski apguvuši tirgzinību un prot ieinteresēt tūristus nepaiet garām viņu sētām.
***
Uzziņai
– Nīderlande – zeme Ziemeļjūras krastā, kas, tāpat kā Latvija, uz globusa meklējama ar palielināmā stikla palīdzību. 41,8 tūkst. km2 platībā dzīvo 15,9 miljoni iedzīvotāju.
– Valstī daudz polderu – nosusinātas zemes platības, kas “atņemtas” jūrai.
– Zemi klāj kanāli, ainava izraibināta ar vējdzirnavām.
