Publikācija «Feldšeri varētu aiziet no darba» («Bauskas Dzīve», 10. oktobris) mani ļoti satrauca, jo pazīstu šīs profesijas pārstāvjus un zinu, kāds ir viņu darbs.
Publikācija «Feldšeri varētu aiziet no darba» («Bauskas Dzīve», 10. oktobris, 1. un 3. lpp.) mani ļoti satrauca, jo pazīstu šīs profesijas pārstāvjus un zinu, kāds ir viņu darbs. Vienmēr esmu apbrīnojusi šos cilvēkus, kas strādā neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, jo bieži feldšerim dažās sekundēs ir jānovērtē situācija un jārīkojas. Nereti no mediķa pirmajās minūtēs paveiktā ir atkarīga cilvēka dzīvība. Feldšeriem ir jābūt gan ķirurgiem, gan pediatriem, arī ginekologiem. Tik sarežģītas ir situācijas, kurās mediķi nokļūst un sniedz palīdzību cilvēkiem, bet pāri visam jābūt psihologiem – tik ļoti mēs, pacienti, gribam, lai mūs mierina… Un reizēm varbūt nemaz nenojaušam, ka, pateicoties tieši «ātro» ašai reakcijai, mēs esam glābti.
Vai zināt, ka daudzi «ātrajos» strādājošie šeit, Bauskā, savā darbā jau ir aizvadījuši 20 – 30 gadu un pat ilgāk? Cik daudz veselības un nervu šiem cilvēkiem ir paņēmušas negulētās nakts dežūras? Lai varētu uzturēt ģimenes, mediķi ir spiesti strādāt pusotru, reizēm pat divas slodzes, jo samaksa par vienu likmi ir Ls 96 «uz papīra». Turklāt, cik zinu, citos rajonos «ātrajā palīdzībā» brauc gan feldšeris vai ārsts, gan medmāsa. Bauskas rajonā darbs ir jāveic tikai vienam cilvēkam. Jājautā – vai tiešām šie mediķi nebūtu pelnījuši saņemt kaut nedaudz vairāk, vismaz vēl klāt to mazumiņu, ko valdība viņiem likumīgā kārtā piešķīrusi? Kaut gan, pēc manām domām, «ātrajā palīdzībā» strādājošajiem jābūt vislielākai darba samaksai salīdzinājumā ar citiem mediķiem.
Un, ja nu tiešām feldšeri aizies, ko darīsim mēs, kad mums būs nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība?
