Atvadu vārdi.Redakcijā viena vieta paliek Tavējā. Daudz vairāk nekā citus rakstāmgaldus Tavējo rotāja ziedi – no agra pavasara līdz vēlam rudenim pašas dārziņā saplaukušie un plūktie. Pie puķēm radi atslodzi, un mīļākās – dzeltenās mārtiņrozes. Arī neļķes patika, tās nereti liki vāzītē uz sava galda, kas redakcijā allaž bija pats kārtīgākais, katrai lietai bija sava vieta.Pēc skolotājas gaitām ar cītību sākās darbs laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcijā. Tu strādāji par korektori no 1999. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 1. jūlijam, tad par laikraksta numura redaktori – līdz pat šim laikam, kad slimības dēļ uz darbu vairs nenāci. Neslēpi, ka tīkamāks Tev korektores darbs, kas atbilstīgāks vērotājas un izpildītājas raksturam. SIA «Bauskas Dzīve» kolēģi novērtēja Tavu atbildības izjūtu un precizitāti.Numura redaktores ikdiena saistās ar lielāku spriedzi. Tu to kā neviens cits redakcijā prati paturēt sevī un nolikt malā dārzā vai mājās. Taču tā cilvēks izdeg ātrāk…Ar sīkstumu un cerību turējies pretī slimībai. Pēc veiksmīgas operācijas teici, ka tagad trīsdesmit gadi vēl jādzīvo…Dzīvība turpinās – vien citādāk. Kad piedzima pirmais mazbērns, Tu atzinies – ar šo brīdi mūžam ir dziļāka jēga – dzimtas TURPINĀJUMS. Tas arī bērnos. Antra, Muntis un Signe saņēmuši dziļi siltu mātes mīlestību, jutuši patiesu gādību un rūpes. Būdama slima, domāji, kā vari palīdzēt savām atvasēm. Sirdī bija gaišums par mazbērniem Luīzi, Gustavu un Krišjāni.Tu priecājies dzīvot un strādāt, kad veselība uzlabojās. «Bauskas Dzīves» daudzās lappusēs lasāmi vārdi «numura redaktore Aija Šidla». Redakcijā glabājas krājumiņš, rakstīts ar tavu roku, tajā precizēti daudzi nosaukumi, vārdi u. tml. Ar vērotājas rāmu skatienu prati ieklausīties, fiksēji kolēģu asprātības, jo pašai patika humors.Tu satikies ar studiju biedriem, draugiem. Tu priecājies dzīvot, kamēr spēji.Pieminot Aiju Šidlu, «Bauskas Dzīves» saime dala sāpju smeldzi ar viņas tēvu, māsu un brāli, ar vīru Vitautu, bērniem, mazbērniem un tuviniekiem.
