Visos četros mūspuses novados – Bauskā, Iecavā, Vecumniekos un Rundālē – darbojas ekoskolas, tās ir gan pirmsskolas izglītības iestādes, gan vidusskolas un pamatskolas. Tajās zaļi un radoši darbojas bērni un skolotāji, un viņi aizrauj līdzi arī ģimenes un daudzus sava novada iedzīvotājus. Bērni, jaunieši un skolas veido mūsu Latvijas nākotni – zaļāku, tīrāku un veselīgāku.
Zaļi domā gan skolā, gan mājās
Iecavas novada Dzimtmisas pamatskolas kolektīvs sakrājis vairāku gadu pieredzi ekoskolas un mežu izglītības programmā. Skolā apgūtais ietekmē audzēkņu ģimeņu ikdienu, stāsta Iveta un Sibilla Anna Salgrāves, māte un meita, skolā – pedagoģe un audzēkne.
Mainīs pasauli
Iveta stāsta, ka kopā ar Sibillu zaļās izglītības pasākumos piedalās kopš pirmsākumiem: «Sibilla visā ir jau no pirmajām klasēm. Es sākumā biju padomdevēja un tekstu rakstītāja, tagad nopietni piedalos kā rīkotāja un skolas pārstāve dažādos pasākumos.»
Zaļās izglītības aizsācēja Dzimtmisā ir dabaszinību skolotāja Velga Ērgle, kas iesaistīja savu audzināmo klasi, pamazām ievilinot kolēģes Ivetu Salgrāvi un Māru Slapiņu, pēc tam arī pārējos skolas darbiniekus un audzēkņus.
I. Salgrāve uzsver – dzimtmisenieku mērķis nav formāls, te ar zaļo izglītību patiesi vēlas mainīt pasauli uz labu, palīdzēt līdzcilvēkiem saudzīgi izturēties pret vidi un uzturēt labu veselību: «Te tas ir vieglāk, jo esam lauku skola ar lielu teritoriju. Izglītojot audzēkņus par vidi, augām arī pašas.»
Gan Ivetu, gan Sibillu mainīt savus ikdienas ieradumus ļoti iedvesmo Latvijas ekoskolu pro-grammas vadītājs Daniels Trukšāns. «Viņš ir vides entuziasts, vegāns, velotūrists, labs piemērs mūsu jauniešiem,» raksturo Iveta, «Daniels katrā skolā atrod kaut ko uzslavējamu.» Sibilla smaidot piebilst: «Daniels ir izdomas bagāts, labs nometņu vadītājs un organizētājs. Nekad nevar zināt, kādus vides pārbaudījumus liks izciest.»
«Maisiņu nevajadzēs»
Programmas laikā mainījušies Ivetas un Sibillas Annas ikdienas ieradumi mājās, līdzīgi esot arī citu audzēkņu ģimenēs. «Esam sākušas šķirot atkritumus, nododam makulatūru, vācam baterijas. Mainām ēšanas ieradumus, pērkot vietējos produktus un daļu audzējot pašas,» stāsta Sibilla Anna, «skolēnu ģimenes privātmājās veido komposta kaudzes. Sen neviens nededzina plastmasu, ekskursijās zina, kur ko izmest. Katrs mājās taupa ūdeni, kaut vai tādēļ, ka par to jāmaksā.»
Spilgtākās atmiņas Salgrāvēm ir no ekonakts sarīkojuma, valsts mēroga nometnēm un jo īpaši – no pašu sāktās tradīcijas pavasarī Dzimtmisā pulcēt citu ekoskolu komandas, lai sacenstos zaļajās zinībās ikgadējā Koku dienā.
Sibillai dziļu iespaidu atstāja nesen redzētā filma par cilvēku atteikšanos no ērtībām, lai mazinātu ietekmi uz vidi: «Pašām nu jau viss ir viegli, tāds ir mūsu dzīvesveids. Pārdevējas zina, ka mamma veikalā neņem plastmasas maisiņus. Viņai tos pie kases vairs nepiedāvā, vien nosaka: «Maisiņu jau nevajadzēs!».»
Zina, kā trūkst
Iecavniecēm svarīgi šķiet nodot zaļo vēsti tālāk: «Tracina, ka līdzcilvēki nedomā par vides saglabāšanu, nešķiro atkritumus, mazgā mašīnas upes krastā vai piemēslo sabiedriskās atpūtas vietas. Iecavā trūkst labu atkritumu šķirošanas konteineru. Ar cilvēkiem jārunā, jārāda, jāizskaidro. Esam dāvinājuši pašu šūtus auduma maisiņus, lai nelieto plastmasas.»
Sibilla Anna un Iveta atzīstas – nekādā gadījumā nevarētu iztikt bez elektrības, šokolādes un dienvidu augļiem, ko pašlaik gan aizstājot vietējie āboli.
Iecavā viņas visvairāk satrauc upes aizaugšana: «Peldvietā, kuru bijām iecienījušas pirms pāris gadiem, tagad grūti pat pieiet. Jāglābj mūsu ūdeņi, un tā ir kompleksa pasākumu sistēma. Priecē, ka Bauskā ir upes ravētāji, kas to atdzīvina.»
Otrais riņķis
I. Salgrāve gan atzīst – sākumā viss licies svaigs un neredzēts, gribējās radoši izmēģināt arvien ko jaunu. «Nu jau reizēm liekas, ka esam visu pulveri izšāvušas,» nosmej Iveta, piebilstot, ka apstāties tomēr neviens negrasās.
Programmas tēmu riņķis ir iziets, tāpēc šajā mācību gadā sākta programma «Ēdam atbildīgi!», saka V. Ērgle. Taču, arī atsākot jaunu apli, varēs atrast citādus veidus, kā mācīt zaļo dzīvesveidu.
«Mūsu trakajām idejām vienmēr ir atbalsts no skolas vadības,» saka V. Ērgle, «skolēnu vidū rīkotāju kodols ir 8. un 9. klase. Pedagogu vidū aktīvākās ir Natālija Šabanoviča, Judīte Sirsniņa, Evita Žeikare, daudz palīdz skolas darbinieki Verners Murāns un Edīte Šuplinska. Mums ir laba sadarbība ar Ziemeļu bibliotēkas vadītāju Dzintru Maračkovsku, Vecumnieku mežniecības vadītāju Monvīdu Strautiņu.»
Iecavas novadā ekoskolas statuss ir arī bērnudārzam «Dartija». Iecavas internātpamatskolas, Zālītes speciālās internātpamatskolas, Iecavas vidusskolas un bērnudārza «Cālītis» audzēkņi un pedagogi piedalījušies Koku dienas sarīkojumos.
FAKTI PAR DZIMTMISAS EKOSKOLU
Zaļās izglītības programmas sāktas 2009./2010. mācību gadā.
Piešķirts ekoskolas Zaļais karogs, veselīgas skolas nosaukums, «Mammas Dabas» vēstniecības statuss 2011./2012. mācību gadā.
Apgūtās tēmas: vide, veselīgs dzīvesveids, resursu taupīšana, atkritumi, ūdens, enerģija, transports.
Izveidota jauna tradīcija – Koku diena pavasarī.
Katru gadu norisēs aktīvi piedalās 50 – 60 skolēnu, iesaistīti tiek visi audzēkņi un pedagogi.
Avots: Dzimtmisas pamatskola.
Veiksmīgas «Eko rīcības dienas» Vecumniekos
Ekoskolu programmu Vecumnieku vidusskola īsteno jau septīto gadu. No 7. līdz 10. novembrim izglītības iestādē notika «Eko rīcības dienas», kurās piedalījās visi audzēkņi, informē Vecumnieku vidusskolas ekoskolu programmas koordinatore, direktora vietniece ārpusklases darbā Sanita Roga.
Skolēni izglīto pircējus
Rīcības nedēļas katrai dienai bija noteikta tēma. Aktivitāšu ciklu atklāja «Diena bez plastmasas maisiņiem». Audzināšanas stundās bērni un jaunieši skatījās videofilmas par polietilēna maisiņu milzīgo patēriņu pasaulē un videi nodarīto kaitējumu. Vairākas skolēnu grupas mājās veica aptauju. Tā liecina, ka, atgriežoties no vienas iepirkšanās, uz mājām tiek atnesti vismaz desmit dažāda izmēra plastmasas maisiņi, kuros gan pārtikas ražotāji, gan pārdevēji iesaiņo preces.
Atbildīgs uzdevums bija uzticēts 6.a klases audzēkņiem, kuram viņi kopā ar audzinātāju rūpīgi gatavojās. Jaunieši devās uz vietējo veikalu «Elvi», lai vadītājai, darbiniekiem un pircējiem demonstrētu videomateriālu par plastmasas maisiņu nesamērīgi augsto patēriņu. Skolēni priecājas, ka veikala personāls uzmanīgi iedziļinājās videomateriālā un labprāt iesaistījās diskusijā par aktuālo vides problēmu. Jaunieši ieteica pircējiem pašūt auduma maisiņus un tos lietot katrā iepirkšanās reizē.
No krekliņiem šuj iepirkumu somas
«Eko rīcības dienās» klasēs bija sarīkotas meistardarbnīcas, kurās katrs audzēknis no novalkāta T-krekla varēja pašūt un apdrukāt interesanta dizaina iepirkumu somu. Vecāko klašu skolēni palīdzēja apdrukāt somas jaunākajiem bērniem.
Viena diena tika veltīta vides reportāžu veidošanai, fiksējot problēmas skolā un tuvākajā apkārtnē. Reportāžu gatavošana turpinājās vairākas dienas. Veiksmīgākie reportieri tiks nosaukti un sveikti valsts svētku sarīkojumā 18. novembrī. Pārējo tematisko akciju dalībnieki saņēma pateicību pie Lāčplēša dienas ugunskura.
Skolēnu un Vecumnieku novada iedzīvotāju liela atsaucība bija vērojama makulatūras un bateriju vākšanas zibakcijā. Noteiktajā laikā pie skolas noliktavas bērnu vecāku automašīnas veidoja garu rindu – tik daudz izrādījās nederīgo papīru vācēju. Atvestās makulatūras svēršanā piedalījās skolēni.
«Zaļās ceturtdienas» darbi
Ekoskolu programmas koordinatore Sanita Roga stāsta arī par šoruden Vecumnieku vidusskolā organizēto akciju «Mēs pret PET»: «Tai tika dots nosaukums «Zaļā ceturtdiena». Akcijā skolēni iesaistīja ģimenes, kaimiņus, iestādes un uzņēmumus, kuros strādā vecāki. PET pudeles daudzi bija krājuši ilgi. Akcijas rekordiste ir audzēkne Elīna Kviese-Ivanova, kura kopā ar ģimeni bija savākusi trīs tūkstošus pudeļu. Mēs mēģinām sabiedrību vedināt uz domām par ekoloģisku dzīvošanu. Ikviens cilvēks var kaut ko labu izdarīt, lai saglabātu ilgtspējīgu vidi. Vecumnieku vidusskolas audzēkņi ir šīs kustības avangards. Sešus gadus Ekoskolas programmas koordinatore bija skolotāja Ilze Cīrule. Šajā mācību gadā koordinatores pienākumi ir uzticēti man. Priecājos, ka savas zināšanas un organizatores spējas varu veltīt vērtīgam, sabiedriski nozīmīgam darbam. Mani uzticamie un atbildīgie palīgi ir deviņi skolēni, kuri darbojas ekoskolas padomē.»
UZZIŅAI
Vecumnieku vidusskolā 10. novembrī zibakcijā savāktais kopējais makulatūras daudzums – 2190,65 kg.
Baterijas – 100,88 kg.
Zibakcijā «Zaļā ceturtdiena» skolēni vienā dienā savāca 11 236 PET pudeles.
Vecsaulē mudina ēst vietējos labumus
Jau vairāk nekā piecus gadus Bauskas novada Vecsaules pagasta Jaunsaulē darbojas ekoskola. Pēc Jaunsaules skolas likvidēšanas iedibinātās tradīcijas turpina skolēni un ieinteresētie pedagogi Vecsaules pamatskolā.
Vecsaules pamatskolas audzēkņi un pagasta iedzīvotāji 9. novembrī pulcējās pagasta saieta namā, kur notika Rīcības dienas sarīkojums. Sanākušie klausījās veselīga dzīvesveida piekritēju gudrības un baudīja mājražotāju sarūpētos labumus.
Vecsaules pamatskolas ekoprogrammas koordinētāja un pasākuma galvenā organizētāja Dace Mašēna pastāstīja: «Programmas «Ēdīsim veselīgi! Atbalsti savējos!» mērķis ir informēt par veselīga dzīvesveida pozitīvo ietekmi uz cilvēka labsajūtu un ķermeni. Mēs mudinām saudzēt vidi un uzturā lietot mājražotāju produkciju, atbalstot vietējos uzņēmējus un baudot no dabiskām izejvielām gatavotus ēdienus.»
Veselīga dzīvesveida piekritēja Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecības «Vaidelotes» saimniece Daira Jātniece stāstīja par sabalansēta uztura nozīmi. «Esmu piecu dēlu mamma un šo to pagatavot protu. Pareiza ēšana ļauj justies labāk, veselīgāk un mazina iespēju saslimt vai mocīties ar gremošanas traucējumiem,» pārliecināta D. Jātniece.
Siera meistare Sarmīte Kumšte no Bauskas novada Ozolaines ražo 14 siera šķirnes. Viņa ir droša, ka siera lietošana uzturā ir «taisnākais ceļš uz veseliem un stipriem kauliem»: «Siers satur daudz kalcija, kas savukārt ir pamatu pamats stipriem kauliem. Sieru gatavoju jau 25 gadus.» Brunavas pagasta zemnieku saimniecības «Krišjāņi» saimniece Iluta Straģe piebilda, ka cilvēka organismam nepieciešami visi piena produkti: «Mūsu gatavotais aitu piena saldējums ir veselīgs, tas nesatur māk-slīgas vielas un apgādā cilvēku ar nepieciešamām uzturvielām, kas vairo enerģiju un labsajūtu.»
Vecsaules pamatskolas direktore Lilija Bula atzina: «Cilvēki ir jāizglīto par veselīga dzīvesveida un pareiza uztura nozīmi un pozitīvo ietekmi uz organismu. Mājražotāji dara veselību veicinošu darbu. Viņu piedāvātie produkti biežāk jālieto uzturā. Bērni, kad jums mājās ir dzimšanas dienas ballīte, dzeriet pienu, nevis kokakolu, čipsu vietā ēdiet aitas piena saldējumu vai uzkodiet siera šķēlīti! Ja bērni vecākus mudinās ēst veselīgi un iegādāties mājražotāju produkciju, tad vecāki to darīs, un ar laiku mēs visi kļūsim veselāki.»
Rundālē aicina saudzēt ūdeni
Ekoskolas darbojas arī vairākos mūsu novadu bērnudārzos. Par to liecina Zaļais karogs pie pirmsskolas izglītības iestādēm «Dartija» Iecavā, «Mārpuķīte» Rundāles novada Saulainē un «Pasaulīte» Bauskā.
Bērnudārza «Mārpuķīte» audzēkņi ekoskolas dažādos projektos piedalās jau ceturto gadu. Iestādes vadītāja Judīte Zeltiņa pārliecināta, ka mācīt bērniem rūpēties par dabu nekad nevar būt par agru: «Jo bērns ir mazāks, jo viņš ir uzņēmīgāks pret informāciju, ko piedāvājam.» Direktore uzteic audzinātājas, kuras par sarežģītām lietām prot stāstīt atbilstoši katra vecumposma uztverei. «Kad mums prioritārs bija veselīga dzīvesveida projekts, bērni grupiņās mācījās spiest sulu, gatavot augļu un dārzeņu salātus. Aizgājuši mājās, viņi to rosināja darīt vecākus. Šogad izvēlējāmies iesaistīties projektā «Ūdens», esam paveikuši vairākus sevi un sabiedrību izglītojošus darbus.
Septembrī vienu nedēļu mūsu nodarbību tēma bija «Kur dabā mīt ūdens?». Pētījām ūdenstilpnes, to piesārņojumu, iepazinām raksturīgākos augus. Novembra sākumā iesaistījāmies Rīcības dienās. Tad mums visu nedēļu bija vairākas nodarbības – skatījāmies animācijas filmu «Ness un Nesija», izgatavojām atgādnes par ūdens taupīšanu un bukletus, kuros skaidrojām, cik svarīgi ir nepieļaut piesārņošanu. Ar lielu nopietnību un atbildību audzēkņi savas atgādnes devās novietot pie dīķa Saulainē, kā arī pie Lielupes. Jautrs, muzikāli krāšņs un izglītojošs bija vecākās grupiņas bērnu sagatavotais iestudējums «Ūdens rūķa svarīgā diena»,» stāsta J. Zeltiņa.
Direktore neslēpj, ka daudz enerģijas un izdomas ekoskolas darba nodrošināšanā iegulda bērnudārza audzinātājas. Iestādes vadība ir izstrādājusi rīcības plānu. Dažādas aktivitātēm bagātas nedēļas saplānotas visam mācību gadam. Tādējādi tiks īstenoti ekoskolas mērķi – parādīt saistību starp ūdens patēriņu un izmaksām, padziļināt izpratni par pasākumiem ūdens patēriņa samazināšanā. Nodarbībās uzzinātais palīdzēs saprast, ka nepieciešama ūdens resursu taupīšana un saglabāšana mūsu nākotnei.
Direktore pārliecināta, ka tēmas ir interesantas un izglītojošas ne tikai mazuļiem. Jaunu atklāsmi, informāciju pārdomām, gatavojoties nodarbībām, iegūst arī audzinātājas.
