Tirgū un veikalos var nopirkt pašmāju kartupeļus – daži zemnieki tos jau vāc no jūnija vidus, citi vēl gaida īsto mirkli.
Vecumnieku novada Kurmenes pagasta piemājas saimniecībā «Gabužēni» 8. jūnijā pirmo kartupeļu ražu vāca Jānis Zariņš. Viņš atzina, ka tupeņi esot viduvēji, jo bijis pārāk vēss un sauss. Bumbuļu briešanas laikā neesot lijis. Saimnieks ceturtdienās sastopams Valles tirdziņā. Pirmie tupeņi pārdoti par eiro kilogramā, tagad cena krītas. J. Zariņš raizējas par konkurenci: «Veikalos Polijas un Spānijas kartupeļi ir lētāki nekā vietējie. Mēs, zemnieki, cenas ziņā speram soli pretī pircējiem, bet nevaram to nolaist tik zemu, ka darbs neatmaksājas.»
Iecavas novada saimnieks Aigars Cirītis par kartupeļu ražu konkrētas prognozes nesniedz, bet viņš atzīst – ja turpinās kārtīgi līt, var cerēt uz lieliem kartupeļiem. Par vēso laiku zemnieks neraizējas, jo kartupeļi bijuši apsegti. Saimnieks tupeņus grasās pārdot Rīgas tirgū, cenu pielīdzināšot pārējo tirgotāju noteiktajai, kas ir 30 – 50 eirocenti kilogramā. «Kartupeļi šogad ir lētāki nekā pērn. Polijas tuvums, intensīvais un nekontrolētais imports nepārtraukti apdraud latviešu zemniekus,» bažījas A. Cirītis. Viņaprāt, varasvīriem nepieciešams situāciju pārdomāt, jo nekontrolētais imports «izēdīs» vietējos zemniekus.
Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle uzskata: «Brīvo tirgu ir grūti kontrolēt, jo esam Eiropas Savienībā. Daži strādā pēc «kupi, prodaj» (no krievu valodas – ‘pērc, pārdod’) principa, un viņi paši pēc savas gribas nebeigs to darīt. Viņus atrast un izspiest no tirgus ir tikpat kā neiespējami, nepieciešams ārkārtīgi mērķtiecīgs darbs.» A. Kraukle mudina zemniekus ietekmēt līgumu slēgšanu, lai būtu droši par realizāciju. To var darīt, interesējoties par valsts iepirkumiem, dodoties uz kartupeļu pārstrādes rūpnīcām, bērnudārziem, skolām un citur. Tādā gadījumā būtu garantēti iepirkuma līgumi un stabila cena.
