Vissenākā informācija par Bārbeli un tās iedzīvotājiem saistīta ar 16 metru augsto Pilveru pilskalnu.
Vissenākā informācija par Bārbeli un tās iedzīvotājiem saistīta ar 16 metru augsto Pilveru pilskalnu.
Uz tā esošā pils saglabājusies līdz 1321. gadam, bet pēc zemgaļu sacelšanās tā pilnīgi nopostīta. Patlaban Pilveru pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
Velna pils
Teiksma par Pilveru pilskalnu vēsta, ka tas atrodoties Misas purvā. Senāk purvs bijis ļoti slapjš un tagadējā uzkalniņā atradies bezdibenis. Tajā bijusi velna pils. Ar saviem kaimiņiem nelabais draudzīgi sadzīvojis, bet pilī neielaidis ne ķirķa (circenis). Reiz ļaudis sākuši aizbērt bezdibeni. Velns viņus tikai tad pamanījis, kad bezdibenis bijis jau gandrīz pilns. Tas piespēris dusmīgi kāju uz grīdas, un pils no spēriena nogrimusi dziļi, dziļi, turpretim bezdibeņa vietā izcēlies kalns, ko par pilskalnu nosaukuši. Ilgus, ilgus gadus vēlāk mežinieki ziemu braukuši rīta agrumā gar šo kalnu un ieraudzījuši jauku, jauku pili uz kalna stāvam. No pils atskanējusi balss: “Atminiet pils vārdu, atminiet pils vārdu!” Mežinieki bailēs nevarējuši neko pateikt, un pils ar lielu troksni nogrimusi, pazudusi.
Kazu aizbildne
Kā pastāstīja Bārbeles bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze, apkopotie nostāsti par Bārbeles rašanos vēstī, ka vietējie meži bijuši bagāti ar bārbeļu krūmaugiem. Savukārt nabadzīgo augšņu dēļ toreizējie iedzīvotāji nodarbojušies ar kazkopību. Vēlākos gados, aptuveni 15. – 16. gadsimtā, šeit ar kazu ganāmpulkiem vasarās ieradušies baltkrievi. Pagasta teritorijā atrodas arī Kazu kalni. Par to liecina arī tautasdziesma:
“Ai, kaziņu Bārbaliņa,
Tavu žiglu kazlēniņu:
Vakar vēlu radījās,
Šodien lēca, badījās.”
Kazu aizbildne ir dieviete Bārbala. Kāds nostāsts vēstī, ka vietā, kur pašreiz atrodas baznīca, bijusi dievietes Bārbalas koka statuja. Ļoti iespējams, ka šie skaidrojumi ir apdzīvotās vietas Bārbele nosaukuma pamatā.
