Pilnīgi saprotu šoferus, kuri, ieraugot uz ceļa braucamrīkus, kuriem tur nebūtu jāatrodas, pauž savu sašutumu, skaļi signalizējot. Braukšana pa Latvijas ceļiem daudzus dara nervozus, un katrs negaidīts notikums rada papildu stresu.Tomēr Bauskas ielās ir viens izņē-mums – cilvēki ratiņkrēslos –, kuri nav vainojami par to, ka izmanto ielas braucamo daļu. Ieraugot viņus uz ielas, šoferi skaļi signalizē un cenšas parādīt, ka ratiņkrēsliem uz ceļa nav, ko darīt. Diemžēl uz trotuāriem viņiem arī nav, ko darīt. Ja braukšana pa ceļu būtu šo cilvēku muļķīga iegriba, varētu viņus nopelt. Dažādos rekonstrukcijas darbos, ņemot vērā dokumentu prasības, invalīdus neaizmirst, bet neviens viņiem nav ne zvanījis, ne teicis: «Klausies, plānojam remontēt nobrauktuves! Vai varat paskatīties, vai tās ir izbraucamas?» Pats pārliecinājos, ka Bauskā ir ļoti daudz trotuāru, kuri cilvēkiem ratiņkrēslos nav pieejami pat ar kāda palīdzību. Ļoti grūti pārvietoties pa Salātu un Dārza ielu. Līdzenāka un vieglāk izbraucama ir ielas braucamā daļa.Plūdoņa ielā iebrauktuves māju pagalmos izklātas ar apaļiem bruģakmeņiem, un ratiņkrēslā sēdošajam ir tikai viens variants – izmantot ceļu.Kamēr šī joma nav sakārtota, cieniet cilvēkus ratiņkrēslos, kuri apstākļu spiesti pārvietojas par ielas braucamo daļu!
