ILGARS KRAUZE Bārbeles pagasta pašvaldību vada jau trīspadsmito gadu – kopš 1987. gada. Pašreizējā sasaukumā ievēlēts no vēlētāju apvienības «Sadarbība», kam ir četras no septiņām balsīm pagasta padomē.
ILGARS KRAUZE Bārbeles pagasta pašvaldību vada jau trīspadsmito gadu – kopš 1987. gada.
Pašreizējā sasaukumā ievēlēts no vēlētāju apvienības «Sadarbība», kam ir četras no septiņām balsīm pagasta padomē.
Intervijā viņš atbild uz «Bauskas Dzīves» korespondenta un lasītāju uzdotiem jautājumiem.
Kas jūs, pašvaldības vadītāju, visvairāk sāpina?
– Visvairāk traucē valdības politika pret pašvaldībām, iedzīvotājiem un visu veidu ražošanu. Piemēram, pašvaldības jau sen lūdza, lai tām tiktu atvēlēts 50 procentu no valsts kopbudžeta. Pašlaik valsts kopbudžetā pašvaldību daļa ir 17 procentu. Visu pārējo «aprij» milzīgais valsts administratīvi birokrātiskais aparāts. Joprojām nav skaidrības, kāda ir pašvaldību vieta valstī. Kopš pastāv Pašvaldību savienība, notiek cīņa par to, lai valsts Satversmē iekļautu sadaļu par pašvaldībām. Protams, mani sarūgtina arī iedzīvotāju nevēlēšanās saprast, kāda ir pašvaldību loma.
Kāda situācija ir Bārbelē dzīvokļu privatizācijā un komunālajos maksājumos?
– Lielākā daļa dzīvokļu jau ir privatizēti atbilstoši valstī noteiktai kārtībai. Neprivatizēti palikuši daži dzīvokļi, kas acīmredzot tiks ierakstīti Zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, kā arī lielo parādnieku dzīvokļi. Valstī nav normālas sistēmas, kā par pajām nošķirtos dzīvokļus ierakstīt Zemesgrāmatā. Procedūra ir diezgan sarežģīta, likumdošana šajā jautājumā nav sakārtota.
Komunālo maksājumu parādnieku mums ir daudz mazāk nekā citos pagastos. Neskaitāmas reizes tie tikuši brīdināti par ūdens atvienošanu un tamlīdzīgi. Atsevišķiem dzīvokļiem ūdens piegāde pārtraukta, ar citiem noslēgti parādu maksāšanas līgumi. Izņēmuma gadījumos maznodrošinātām ģimenēm dodam iespēju vismaz daļēji norēķināties, iesaistoties sabiedriskajos darbos.
Kādai nozarei pašvaldība velta vislielāko uzmanību un kam atvēl visvairāk līdzekļu?
– Mūsu pagastā nav prioritāru nozaru. Mans viedoklis – visam ir jāattīstās harmoniski, pretējā gadījumā būs haoss. Uzmanības lokā jābūt veselības aizsardzībai, izglītībai, sociālajai nodrošināšanai un visām pārējām jomām. Arī Valsts Policija un Zemessardze jāatbalsta, lai gan tas nav mūsu pienākums.
Visvairāk līdzekļu – ap 40 procentu no budžeta – tiek atvēlēts izglītībai. Tā ir nauda ne vien skolas uzturēšanai, bet arī transporta nodrošināšanai bērniem, palīdzībai dažādām skolas aktivitātēm. Pagasta budžets ir aptuveni 80 tūkstoš latu, neieskaitot skolotāju algas, kas «iet garām», bet figurē pašvaldības budžetā.
Kāda jums ir attieksme pret pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu?
– Neviens līdz šim nav varējis pateikt, kādēļ šī reforma ir vajadzīga. Gluži vienkārši ir cilvēki – valsts pārvaldes darbinieki –, kam gribas reformēt, lai parādītu aktivitāti. To labi raksturo krievu teiciens, ko varētu tulkot apmēram šādi: «vētrainas darbošanās imitācija». Reformai «apakšā» ir liela nauda, un valdības ierēdņiem ir iespējas tikt pie tās. Pašvaldībām var atlikt tikai nožēlojami procenti. Pieļauju, ka tā pat varētu būt mērķtiecīga politika, kuras mērķis ir panākt, lai iedzīvotāji pamestu lauku reģionus, par smiekla naudu pārdotu savu zemi.
Kā ar sabiedriskās dzīves aktivitātēm pagastā, kāda ir jūsu personīgā attieksme pret kultūru, sportu?
– Domāju, ka salīdzinājumā ar citiem maziem pagastiem pie mums kultūras dzīve ir aktīva. Darbojas trīs pieaugušo amatieru kolektīvi. Vidējās paaudzes deju kopa jau no deviņdesmitajiem gadiem izcēlusies ar panākumiem. Ir četri bērnu kolektīvi, gandrīz katru dienu tautas namā notiek mēģinājumi. Vienīgais mīnuss – mums trūkst laba sporta entuziasta, kas veicinātu šo jomu. Taču nav tādu rajona mēroga sporta pasākumu, kuros nebūtu pārstāvēta Bārbele. Ap 15 procentu no pagasta budžeta atvēlam kultūrai un sportam.
Pēc ievēlēšanas trīs gadus nestrādājāt, bet ceturtajā gadā – cik čakli vien var. Kāpēc tā?
– Ja kāds tā vaicā, tad jādomā, ka es kaut ko tieši pēdējā gadā esmu sācis darīt nepareizi. Esot teiciens, – labs priekšnieks ir tāds, kuru nejūt. Viņš var būt vai nebūt klāt, bet viss notiek. Svarīgi ir iedibināt sistēmu. Cilvēki parasti uztver vizuāli manāmas aktivitātes. To, ka no krāna tek ūdens, ka strādā kanalizācija un ka atkritumos nav ieauguši līdz ausīm, viņi neievēro.
Kādai izglītībai jābūt pagasta priekšsēdētājam, kādām īpašībām jāpiemīt?
– Vislabāk – astrologa izglītībai. Ja es varētu ieskatīties nākotnē, es zinātu, ko darīt un kā rīkoties tālāk. Bet, ja runājam nopietni, pagasta vadītājam jābūt augstākajai izglītībai. Cilvēkam ar šādu izglītību ir pavisam cits skatījums uz lietām. Fakts, ka viņam ir šī izglītība, liecina par cenšanos iegūt arvien jaunas zināšanas. Pagasta priekšsēdētājam jābūt plašam redzeslokam. Jo tas plašāks, jo labāk. Un vēl – pašvaldības vadītājam ir jāprot sabiedrības intereses stādīt augstāk par personīgajām.
Kā Bārbelē palīdz daudzbērnu ģimenēm?
– Pašvaldība palīdz daudzbērnu ģimenēm, jo īpaši bērnu invalīdu un maznodrošinātām saimēm. Pagastā ir nepilni četri desmiti daudzbērnu ģimeņu, ne jau visām ir vajadzīgs atbalsts. Mēs cenšamies nekad nedalīt naudu, jo bieži vien cilvēki, kam nepieciešams atbalsts, neprot ar to rīkoties. Ir pilnīgi aplami, piemēram, svētkos izdalīt katrai ģimenei pa pieciem latiem. Katrs konkrētais gadījums tiek atsevišķi izvērtēts, tiek nopirkta un nogādāta pārtika, atsevišķos gadījumos – apavi un apģērbs. Mēs cenšamies šīm ģimenēm veidot kontaktus ar dažādām nevalstiskām organizācijām, kas var sniegt palīdzību.
Jautājums jums kā vienam no Tautas frontes dibinātājiem – ko Tautas fronte paveikusi un kāpēc tai vairs nav nekāda svara?
– Latvija ieguva neatkarību, un tas visai jūtami ir Tautas frontes nopelns. Tautas fronte nav politiska partija un tādēļ savu pastāvēšanu beidza.
Kāds ir jūsu ģimenes stāvoklis?
– Esmu juridiski brīvs, bet nedzīvoju viens. No pirmās laulības man ir divi bērni un trīs mazbērni. Bērni ir pieauguši, strādā un mācās augstskolās, izveidojuši savas ģimenes. Man ar viņiem visu laiku ir ciešs kontakts.
Kādi ir jūsu īpašumi?
– Man pieder privatizēts dzīvoklis Bārbelē, 3,2 hektāri zemes, divas vieglās automašīnas – desmit un 14 gadu vecas, vecākā ir braukšanas kārtībā. Vēl ir dārza ratiņi, elektriskā cepeškrāsns… Šķiet, ka svarīgākos īpašumus esmu nosaucis.
Pagasta centra ieliņas naktīs tiek apgaismotas. Kas par to maksā?
– Mums ir izdevies sakārtot ielu apgaismojuma sistēmu – to ieslēdz un izslēdz automātika, pakāpeniski pārejam uz ekonomiskām spuldzēm. Elektroenerģijas patēriņš salīdzinājumā ar deviņdesmito gadu vidu ir samazinājies par pusi. Vistumšākajos ziemas mēnešos ielu apgaismojums mēnesī «nodedzina» apmēram 30 latu, baznīcas – apmēram 12 latu.
Kā pagastā tiek organizēta ceļu uzturēšana, īpaši ziemā?
– Pašvaldības pārziņā ir 76 kilometri pagasta ceļu un ieliņas četru kilometru kopgarumā. Uzskatu, ka tos mums izdodas uzturēt tik labā kārtībā, cik to atļauj līdzekļi. Pagastu šķērso valsts nozīmes ceļi, kuru uzturēšana jānodrošina valstij, kā arī privātie ceļi (galvenokārt ved uz viensētām), kas jāuztur to īpašniekiem. Par ceļu uzturēšanu ziemā pašvaldībai ir noslēgti līgumi ar trim traktoru īpašniekiem, ir speciāls grafiks, kā tīra ceļus pēc snigšanas.
Kāpēc aizmirstībā un postažā dzīvo Gaisma?
– Gaisma nav aizmirsta, bet postaža ir atsevišķos privātīpašumos. Esam veikuši vairākus uzlabojumus – līdz piena savāktuvei ceļam uzbērts grants un šķembu segums, šogad pie daudzdzīvokļu mājām atjaunota ieliņa. Mana politika ir tāda – ja pa ceļu brauc tikai vienas mājas īpašnieks, tad viņam jāpiekāpjas attiecībā pret to ceļu, pa kuru brauc pieci vai vairāk.
Kādēļ pagasta pašvaldībai nav sava attīstības plāna?
– Šādi plāni neko nedod, un man tāds nav vajadzīgs. Ja esi cilvēks ar normālu domāšanu, tad tāds plāns ir uzrakstāms uz vienas lapaspuses. Es visu Bārbeles teritoriju pārzinu līdz pēdējam sīkumam, zinu visas vājās un stiprās puses.
Kādu jūs Bārbeli redzat tuvākajos piecos gados?
– Es nevēlētos to redzēt pievienotu citai pašvaldībai kā aizmirstu nostūri. Es gribu Bārbeli redzēt kā centru, jo mēs atrodamies divu nozīmīgu ceļu krustojumā. Bārbelei ir jākļūst vēl sakoptākai. Es arī vēlētos, lai valsts politika būtu tāda, ka arī šeit, Bārbelē, būtu jēga veidot uzņēmumus un ražotnes, tādējādi nodrošinot cilvēkus ar darbu.
Nākamtrešdien, 10. janvārī, «Bauskas Dzīve» publicēs interviju ar Codes pagasta padomes priekšsēdētāju AIVARU SVaRENIEKU. Ikviens lasītājs, jo īpaši codieši, tiek aicināti šodien un rīt zvanīt uz redakciju pa tālruni 22963 un izteikt jautājumus vai ierosinājumus pagasta vadītājam.
