Saskaņā ar novērojuma rezultātiem, drošības jostu lietotāju īpatsvars Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņas «Dzīvības josta» norises laikā ir palielinājies par sešiem procentiem (no 74% pirms kampaņas sākšanas līdz 80%, tai noslēdzoties), liecina CSDD mājaslapā pieejamā informācija.
Akcija mudinājusi ne vien pašam piesprādzēties, bet arī sekot līdzi, lai to dara visi auto sēdošie – vadītājs un pasažieri, liecina tirgus un sociālo pētījumu aģentūras «Latvijas fakti» un kampaņas īstenotāja «DDB» veiktie pētījumi.
Visvairāk ir uzlabojušies rādītāji Rīgā, kur piesprādzējas 93% autovadītāju, 92% priekšā un 58% aizmugurē sēdošo pasažieru. Saskaņā ar novērojumiem, Rīgā patlaban tiek piesprādzēti 89% bērnu, pirms kampaņas – 80%.
Valsts policijas Bauskas iecirkņa vecākais inspektors Aleksandrs Sidorčiks laikrakstam stāsta, ka akcijas «Dzīvības josta» laikā Bauskas novada teritorijā īpaši pievērsta uzmanība drošības jostu lietošanai aizmugurē sēdošo pasažieru vidū. «Lielākais akcents kampaņas laikā tika likts uz aizmugurē sēdošo pasažieru ieradumu nesprādzēties, gribējās, lai situācija uzlabotos. Pilsētvidē cilvēki nereti nepiesprādzējas, jo tiek veikti salīdzinoši mazi attālumi. Protams, tas nav attaisnojums, bet pastiprināti lielāka uzmanība tiek pievērsta drošības jostu lietošanai uz šosejas, kur ātrums ir lielāks un bīstamības pakāpe augstāka,» komentē A. Sidorčiks.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja kārtībnieks Matīss Svikša, pārbaudot automašīnas, novērojis, ka aizmugurē sēdošo pasažieru skaits, kuri nesprādzējas, nav būtiski samazinājies. «Lielākajai daļai cilvēku piesprādzēšanās rada neērtības sajūtu, kas ir galvenais iemesls drošības jostas neizmantošanai. Aizmugurē lielākā daļa cilvēku jūtas drošāk nekā priekšā sēdošie, valda uzskats, ka policijas darbinieks nemanīs nepiesprādzējušos pasažieri aizmugures sēdeklī, bet tas ir maldīgs,» uzskata M. Svikša.
«Bauskas Dzīves» uzrunātais iecavnieks Aldis Dumpis sprādzēties prasot visiem mašīnā esošajiem pasažieriem. «Kampaņa liek cilvēkiem aizdomāties, bet, vai tā ietekmē sprādzēšanās paradumus, grūti spriest. Vairāk jau nē, nekā jā. Tie, kuri nesprādzējas, tāpat arī turpinās, neskatoties uz reklāmām vai šausminošiem video,» uzskata iecavnieks.
Ceraukstietis Jānis Klimovičs piekrīt Aldim. «Kampaņa liek aizdomāties, bet ne mainīt paradumus. Jāatzīst, ka, pašam vadot auto, aizmugurē sēdošie reti kad piesprādzējas, lai arī es un blakus sēdošais jostas izmantojam,» teic Jānis. Puisis nenoliedz, ka noteikti ir daļa cilvēku, kuri pēc kampaņas sāks izmantot drošības jostas arī aizmugurē.
Satraucoša situācija joprojām esot vairākās Latvijas reģionu pilsētās, kas CSDD un Valsts policiju rosina domāt par turpmākām reģionālām aktivitātēm drošības jostu lietojumā.
