Gribēju šo sleju rakstīt par skaisto eksāmenu un izlaidumu laiku, kad ballītes skolā jau ir pagātnes palieka un devīto klašu absolventiem izlaiduma svinīgajā daļā apsveicēji ievieš paradumu vairs nesniegt ziedus, bet gan lielizmēra alkohola pudeles.
Gribēju šo sleju rakstīt par skaisto eksāmenu un izlaidumu laiku, kad ballītes skolā jau ir pagātnes palieka un devīto klašu absolventiem izlaiduma svinīgajā daļā apsveicēji ievieš paradumu vairs nesniegt ziedus, bet gan lielizmēra alkohola pudeles. Tas esot mūsdienīgi un praktiski… Tomēr policistu nelielais sašutums par Viļņa Auzāna rakstu un šīs neapmierinātības atspoguļojums “Bauskas Dzīves” trešdienas, 15. jūnija, numurā mani spiež rakstīt par policiju.
Allaž saasinu uzmanību situācijās, kad “lielie priekšnieki” no galvaspilsētas izbrauc Latvijas ārēs audzināt “mazos padotos”. Tālab arī Saeimas deputātes Lindas Mūrnieces asie pārmetumi, ko viņa izteica, jūnija sākumā būdama Skaistkalnē, Bauskas rajona Policijas pārvaldes vadībai un ko žurnālists Auzāns atreferēja publikācijā, man šķita neadekvāti. Skaidri zināms, ka policistu trūkst, jau esošie pārstrādā likumā atļauto darba laiku, bet Mūrnieces kundze vēl ierosina turēt mazāku skaitu darbinieku, lai tad viņiem labāk samaksātu. Tas, viņasprāt, uzlabotu darba kvalitāti. Vai tiešām nevienam tas nešķiet absurdi?
Pie visa vainīgi vietējie slinkie policisti, kas nemaz negrib kustēties… Protams, ka ir arī kūtrie, ir arī korumpētie un mazizglītotie, bet ne visi. Tomēr es labprāt ar lielu interesi paskatītos, kā kustētos Linda Mūrniece un jo īpaši ministrs Ēriks Jēkabsons bez normāla auto, ar mobilo telefonu, par kuru pašam jāmaksā, strādājot divos pagastos vienlaikus. (Piemēram, Brunavas pagasts un Gailīšu pagasts reizē jāapkalpo vienam inspektoram. Tā neko gabaliņš!) Tādēļ esmu pilnīgi vienisprātis ar mūsu iecirkņu inspektoriem, ka trūcīgais policijas nodrošinājums ir tikai un vienīgi Latvijas Saeimas un valdības vaina.
Tas, ka policistiem un viņu ģimenēm jādzīvo nabadzībā, tāpat kā daudziem mūsu rajonā un valstī, ir problēmas viena puse. Otra ir tā, ka naudas trūkums liedz policijai izglītoties, algot labus juridiskos padomniekus, noturēt mugurkaulu pret tik daudzajām iespējām korumpēties. Rezultāts ir tāds, ka visa Latvija smejas par Jēkabpils policistu, kurš iesūdz vietējo avīzi tiesā, jo ir nosaukts par Robinu Hudu. Mūsu rajona Policijas pārvalde arī divreiz vērsusies tiesā pret “Bauskas Dzīvi”… un zaudējusi.
Ir gadījies, ka patiešām nopietnās krimināllietās policija nav spējīga neko pierādīt, jo valda trūkums… diemžēl arī zināšanu un prasmju trūkums.
Vai tad citādi visi lielie “krutkisti” un “naftinieki” spētu par grēkāžiem padarīt policistus, paši tiekot cauri sveikā? Vairāki advokāti man sarunās teikuši: “Tik žēl skatīties, cik nemākulīgi mūsu policisti strādā, kādi nejēgas viņi ir notikumu vietu apskatēs. Bet, protams, manai pusei tas tikai nāk par labu, katrs viņu mīnuss ir mans pluss…”
Latvijas lielākā avīze publicēja rakstu par nelegālā alkohola tirdzniecības karali Bauskā, pēc tam policisti, kas centās iegūt pierādījumus pret viņu, tika atstādināti no darba, jo bijuši neprašas. Bez darba viņi sēž joprojām, ja tiks krimināli sodīti, droši vien vispār nevarēs strādāt iekšlietu struktūrās. Pareizi, viss pēc likuma. Lai prasmīgi iegrozītos likuma rāmjos, vajadzīgs daudz, daudz naudas.
Par finansēm nav jāatbild rajona Policijas pārvaldes priekšniekam Jurijam Kovaļonokam. Viņam vairāk un labāk jāstrādā visos citos virzienos, tikai materiālās bāzes nodrošināšana valsts struktūrās gan nav viņa lieta, jo valsts policija nav privātbodīte. Galu galā mēs tik daudzi maksājam nodokļus arī policijai.
