Šodien aprit 21 gads, kopš 1989. gada 23. augustā cilvēki no Viļņas līdz Tallinai sadevās rokās, izveidojot leģendāro «Baltijas ceļu». Fantastiski skaistas pārdesmit minūtes, kad mums bija vienota asinsrite.Uz pulcēšanos zem karogiem, arī lietussargiem, dziedāšanu un kopīgu pinkšķi joprojām esam meistari. Daudz sliktāk ir ar spēju vienoties. To rāda kopš «Baltijas ceļa» nodzīvotais laiks un Latvijas vieta starp māsām. Igaunijā ar 1. janvāri būs eiro, un Lietuva nav visai pasaulei parādā. Kad jāpieņem Latvijai nopietni lēmumi, katrs pastāv uz savu taisnību kā auns. Strīdos sašķeļamies simttūkstoš daļiņās kā zemē nomests spogulis un zaudējam spēkus. Tāpēc 10. Saeimas vēlēšanās uz 100 vietām parlamentā ir lērums kandidātu 13 sarakstos.Tā vietā, lai vienotos gudri, spēcīgi, uz drosmīgiem lēmumiem spējīgi cilvēki, kuri būtu gatavi nolikt savas vieglās dienas Latvijas labā, nevis raust, grābt un bāzt savās kabatās, arvien ciešāk sakļaujas kreisie spēki, kuriem Rīga jau atdota pašvaldību vēlēšanās. Savstarpējie kašķi, nesaticība, sīkas un lielas blēdības, bet galvenais – neizlēmība – raksturo Latvijas politiķus un viņus ievēlējušos iedzīvotājus. Esam noguruši, nīgri, dusmīgi, allaž gatavi protestēt.Atcerēsimies vienkāršo patiesību – nav iespējams sadoties rokās, kamēr pirksti savilkti dūrēs.
