Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska piedāvātais reģionu jeb apriņķu pārvaldes modelis tika apspriests Pagastu apvienības valdes sēdē, kas 10. jūnijā notika Kuldīgas rajona Vārmes pagastā.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPLM) ministra Māra Kučinska piedāvātais reģionu jeb apriņķu pārvaldes modelis tika apspriests Pagastu apvienības (PA) valdes sēdē, kas 10. jūnijā notika Kuldīgas rajona Vārmes pagastā.
Vienlaicīgi par iespējamo reģionu pārvaldes modeli debatēts Latvijas Pilsētu savienības valdes sēdē Ogres novada Domē, informē Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule.
Izraisa daudz jautājumu
PA valdē Bauskas rajonu pārstāv Bauskas rajona Padomes (BRP) priekšsēdētājs Aivars Okmanis un viņa vietnieks Valdis Veips. Valdes sēdē 10. jūnijā piedalījās tikai V. Veips.
Iepazīstināt ar M. Kučinska piedāvāto reģionu pārvaldes modeli no RAPLM bija deleģēts ministrijas valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis. Paredzēts, ka reģionu izveide tiktu pabeigta un pārvaldes sāktu darboties 2008. gadā. “Jau iesākot stāstījumu, A. Pīlēģis bija spiests atbildēt uz daudziem neskaidrības precizējošiem jautājumiem. Svarīgākais no tiem – ko no šīs reģionālās pārvaldes izveidošanas iegūs cilvēki? Atbilde tā arī neizskanēja,” teic V. Veips.
PA valdi satrauc, ka piedāvātajā variantā reģionu padomes veidotu gan to teritorijā ievēlēto pašvaldību, gan tur esošo valsts institūciju pārstāvji. Tām būtu jābūt tieši vēlētām. “Ja mēs atbalstīsim pašlaik izstrādāto modeli, tad tas būs tikai kā pagaidu variants,” noteic V. Veips.
Pagasti paliktu zaudētājos
Vēl PA nevar piekrist, ka reģiona padomē, kas netieši ievēlēta uz četriem gadiem, būtu pārstāvētas vietējās pašvaldības atbilstoši iedzīvotāju skaitam. “Līdz pat 70 procentiem Latvijas iedzīvotāju mīt pilsētās. Ja padomi veidos atkarībā no viņu skaita, tad lauki atkal paliks zaudētājos,” secina BRP priekšsēdētāja vietnieks.
“A. Pīlēģis skaidroja, ka pamatā rajonos saglabās bijušo rajonu administratīvo struktūru, bet tās izpilddirektoru apstiprinās reģionālā valde. Tāpat arī rajona robežas paliktu vecās. Tas nozīmē, ka papildus rajona vietvarai tiek radīta vēl viena pārvalde. Cik tas maksās?” prāto V. Veips. Pilnīgi pietiekami būtu ar reģionālo un pagastu pašvaldībām.
Pastiprinātos MK kontrole
Reģiona valdes darbu vadīs reģiona priekšsēdis, kurš var nebūt tās loceklis. Valdē, ieskaitot pašu priekšsēdi, būs 15 valdes locekļu. Septiņus no tiem izvirzīs reģiona padome no sava vidus, bet septiņus – Ministru Kabinets (MK) no valsts pārvaldes iestādēm. Sēdes dalībniekus mulsināja, ka priekšsēža kandidatūru reģiona padome varēs apstiprināt tikai pēc saskaņošanas ar MK. A. Pīlēģis gan minējis, ka pēc pirmās MK neapstiprinātās kandidatūras, otra tam jau būšot jāpieņem. Iepriekšminētā procedūra liecina par MK vēlmi turpmāk kontrolēt reģionālās pašvaldības.
Ja M. Kučinska piedāvātajos piecos reģionos vēlēšanās ievēlētie dalīsies pēc partijiskās piederības, tad ar laiku iespējama situācija, ka vienai partijai būs ietekme uz Latvijas lielāko teritorijas daļu.
Kopumā ņemot, RAPLM piedāvātais reģionu pārvaldes modelis ir sasteigts reģionu reformas risinājuma meklējums, secina V. Veips. PA valde mēneša laikā sagatavos ministram savus priekšlikumus šī starpmodeļa uzlabošanai.
