Valsts augu aizsardzības dienests ļoti stingri kontrolē dažādu augsnes apstrādes līdzekļu izmantošanu zemnieku saimniecībās. Toties par degvielas vai traktoru eļļas un citu tehnisko šķidrumu nenoplūšanu laukos, lai tie nepiesārņotu produkciju, galvenokārt atbildīgi paši ražotāji, liecina «Bauskas Dzīves» pētījums.
Apskate reizi gadā
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) Tehniskās uzraudzības departamenta Latgales reģiona nodaļas vadītājs Artūrs Slūka «Bauskas Dzīvi» informēja, ka tehniskā apskate traktortehnikai un tās piekabēm notiek reizi gadā. «Ja ir palielināta eļļas vai degvielas noplūde, tad traktortehnika vai piekabe saņem vērtējumu «2» un 30 dienu laikā tehniskā apskate jāveic atkārtoti, novēršot noplūdi. Pēc defektu novēršanas traktortehnika vai piekabe atkārtoti jāuzrāda tehniskajai apskatei,» skaidro A. Slūka.
Tomēr pastāvot iespēja, ka uz laukiem strādā ar traktortehniku vai piekabēm, kas nav pārbaudīta, jo tehnisko apskati ik gadu veic ap 30% VTUA reģistrētās traktortehnikas, atzīst A. Slūka, piebilstot: «Būtiski, ka traktortehnikas un piekabju skaits ar izietu tehnisko apskati katru gadu palielinās.»
Rundāles novada zemnieku saimniecības «Līdakas» saimnieks Armīns Timinskis apsaimnieko 400 hektāru apstādāmās zemes un 350 hektārus sējplatības. Viņš stāsta, ka traktortehnikas pārbaudes notiek ļoti stingri un ar katru gadu braucamie jāsagatavo aizvien rūpīgāk: «Pirms tehniskajām apskatēm galveno uzmanību pievēršam ritošajai daļai, elektronikai un sistēmu šķidrumiem. Iepriekš pārbaudām, vai nav noplūdes un viss darbojas pareizi. Čaklākie zemnieki ziemas garos vakarus izmanto, apkopjot tehniku un pēc sezonas sagatavojot to nākamajai.»
Sods nedraud
Zemnieks novērojis, ka traktortehnikas pārbaudēs speciālisti īpašu uzmanību pievērš tieši šķidrumiem: «Primārais ir novērst sūci, ja tāda radusies. Problēmas parasti ir nelielas eļļas sūces vai pacelšanas iekārtu cilindru šķidruma noplūde. Ar jauno tehniku problēmas ir reti, bet lielāku kaitējumu videi spēj nodarīt vecā padomjlaika traktortehnika.»
Kā pieļauj lietpratēji, pārējos 70% reģistrētās traktortehnikas, kam apskate nav veikta, neizmanto vai izmanto piemājas saimniecībās, kur visus darbus var paveikt, neizbraucot uz koplietošanas ceļiem. Daļa zemnieku uzskatot, ka tehniskā apskate nav vajadzīga, ja traktoru izmanto tikai savā pagalmā. Pie nepārbaudītās tehnikas pieder arī tie spēkrati, kas iedalāmi lūžņu kategorijā. Zemnieki veco tehniku nenoraksta, jo par to jāmaksā, bet sodu par tās izmantošanu, ja vien nepieķer uz ceļa, neuzliek. Šādas situācijas gan biežāk novērotas mazajās saimniecībās Latgalē, bet Zemgalē vairākumā ir jauna tehnika.
Reputāciju sargā
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka PVD speciālisti uz lauka eļļas noplūdes nemeklē: «Pārtika ir raža pēc novākšanas, tāpēc mēs pārbaudām, kā tiek glabāti graudi, ņemam analīzes pesticīdiem, pārbaudām dzirnavas un kaltes. Arī pārstrādes uzņēmumi pieņemot pārbauda graudu kvalitāti, jo paši ražotāji ir ieinteresēti, lai produkcija būtu kvalitatīva, nepiesārņota un lietotājiem nekaitīga. Pārbaudes sistēma izslēdz piesārņojumu, jo nevienas dzirnavas nepieņems graudus, kas smirdēs pēc degvielas vai būs pielieti ar traktora eļļu. Neviens zemnieks nevar atļauties nodot piesārņotu produkciju, jo viņam jāsargā sava reputācija. Latvija ir maza valsts, un tādu kļūdu var pieļaut tikai vienreiz. Otrreiz to nepieņems ne dzirnavas, ne eksportētāji. Ikviens cenšas saglabāt savas produkcijas konkurētspēju.»
Vairākkārtējas pārbaudes ir bioloģisko zemnieku produkcijai, skaidro M. Eiklons: «Viņiem jāraugās ne tikai uz pašu ražošanu, bet arī jāskatās, ko dara kaimiņš, ja tas nav bioloģiskais ražotājs. Te jāparedz aizsargjosla, kuras produktus var tirgot bez bioloģisko marķējuma. Kaimiņiem jāsadarbojas, brīdinot, kad plānota miglošana, ievērojot pareizu vēja virzienu utt.
PVD speciālists uzsver, ka kontroles iestādes necenšas zemniekus sodīt, bet palīdz ar padomu, lai viss notiktu pareizi. «Mūsu pārziņā ir 40 tūkstoši uzņēmumu, ne katram izstāvēsi klāt, tomēr uzņēmēji, kas grib strādāt ilgtermiņā, cenšas, un mums visiem vajadzētu viņiem vairāk uzticēties,» saka M. Eiklons.
Iztīrās trijos gados
PVD pārstāvis norāda – Latvijā nav bijis masveida saindēšanās gadījumu ar pārtiku, un tas ir arī kontroles speciālistu nopelns. «Manos desmit darba gados PVD nav bijis gadījuma, kad lauksaimniecības produkcijā būtu pārsniegtas piesārņojuma normas,» skaidro M. Eiklons, «ņemot simts paraugus gadā, dažkārt atrastas atliekvielas, taču vienmēr pieļaujamā daudzuma robežās.»
Vecumnieku novadā topošā ekociemata «Uzkalni» saimnieces Gabriela un Marianna Lipņickas šogad ierīkojušas permakultūras dobes, kuru pamatiem izmanto labības salmus, taču neesot bažu par to piesārņojumu ar tehniskajiem šķidrumiem vai mēslojuma atliekām.
«Saimniecībai pārejot uz bioloģiskās statusu, jāiziet divu gadu pārejas periods, bet mūsu salmi kopš novākšanas nostāvējuši jau trīs vai četrus gadus,» skaidro Gabriela, «tātad varam būt diezgan drošas, ka kaitīgu atlieku tajos nav. Tomēr ir svarīgi pārliecināties, no kā salmus ņem.»
