Eiropas Parlaments pagājušajā nedēļā, 12. janvārī, ar pārliecinošu balsu vairākumu (500 par, 137 pret un 40 deputātiem atturoties) pieņēma rezolūciju, kurā pilnīgi atbalsta Līgumu par Konstitūciju Eiropai un tā ratificēšanu dalībvalstīs.
Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā, 12. janvārī, ar pārliecinošu balsu vairākumu (500 par, 137 pret un 40 deputātiem atturoties) pieņēma rezolūciju, kurā pilnīgi atbalsta Līgumu par Konstitūciju Eiropai un tā ratificēšanu dalībvalstīs.
Pēc balsojuma kļuva skaidrs, ka Konstitūciju atbalsta vairāk nekā 70 procentu Eiropas Parlamenta deputātu, tajā skaitā visi Latvijas deputāti. Tā “Bauskas Dzīvei” ziņo EP preses biroja darbiniece Žaneta Vegnere.
Aicina domāt un runāt par Eiropu
Deputātu skatījumā Konstitūcija labāk izskaidro Eiropas Savienības mērķus, piešķir ES nozīmīgāku lomu pasaulē, nostiprina demokrātisku ES darbību un nodrošina plašākas tiesības Eiropas pilsoņiem.
Jo Leinens, EP Konstitucionālo lietu komitejas priekšsēdētājs, teic šādus vārdus: “Konstitūcija garantēs, ka gan Eiropas Parlaments, gan arī nacionālie parlamenti varēs vairāk iesaistīties Eiropas likumdošanas procesā. ES rajonu un reģionu pašvaldības iegūs lielākas lemšanas tiesības, piedaloties dažādās Eiropas programmās. uzlabosies arī pilsoniskais dialogs ar nevalstiskajām organizācijām. Turklāt Konstitūcija sekmēs demokrātiju ES. Piemēram, savācot vienu miljonu pilsoņu parakstu no vairākām dalībvalstīm, iedzīvotāji varēs Eiropas iestādēm pieprasīt iekļaut darba kārtībā un izlemt kādu politisku jautājumu. Pamattiesību hartas iekļaušana Konstitūcijā ES iedzīvotājiem dod papildu tiesības un brīvības.
Tagad Eiropas Konstitūcijai ir vajadzīgs 25 dalībvalstu iedzīvotāju atbalsts. Pēc vairāk nekā 50 gadu apvienošanās politikas īstenošanas ir piepildījušies divi eiropiešu sapņi: Eiropas Savienībā cilvēkiem ir miers un brīvība tādā apjomā kā nekad iepriekš. Tagad dienaskārtībā ir labklājības un drošības garantēšana vairāk nekā 450 miljoniem cilvēku.
Eiropas Konstitūcija ir to “Eiropas ideju, kultūru un sapņu grāmata”, ko Eiropa pārstāv šodien. Šī “Eiropas grāmata” nedrīkst palikt tikai “uz papīra”, bet ir jāpiepilda ar reālu darbību. Lai turpmāko mēnešu debates par Konstitūcijas pieņemšanu liek domāt un runāt par Eiropu! Es aicinu visus piedalīties šajās debatēs par mūsu kopīgo Eiropas nākotni.”
Gaida ratifikāciju dalībvalstīs
Eiropas Parlamenta rezolūcijā pausta cerība, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis panāks Konstitūcijas ratifikāciju līdz 2006. gada vidum, lai tā varētu stāties spēkā 2006. gada 1. novembrī. Lietuva un Ungārija jauno līgumu jau ratificējušas, deviņās dalībvalstīs tiks organizēts referendums. Vienpadsmit dalībvalstīs – Austrijā, Kiprā, Igaunijā, Somijā, Grieķijā, Itālijā, Latvijā, Maltā, Slovākijā, Slovēnijā un Zviedrijā – lēmumu apstiprinās nacionālie parlamenti, lielākoties šogad. Trīs dalībvalstis vēl nav pieņēmušas galīgo lēmumu par to, kā organizēt ratifikācijas procesu, informē Ž. Vegnere.
Kā ziņo aģentūra LETA, ministru prezidents Aigars Kalvītis pieļauj, ka Saeima Eiropas Savienības konstitucionālo līgumu varētu ratificēt divu mēnešu laikā. Vispirms nepieciešama sabiedriska diskusija par Eiropas pamatdokumentu, tāpēc tā ratifikācija Saeimā nenotiks strauji.
