Kurā pilsētas veselības aprūpes iestādē nakts laikā pēc medicīniskās palīdzības var griezties ļoti necils, parasts cilvēks, kurš jūtas slikti un, negribot būt uzbāzīgs un apgrūtināt medicīnas darbiniekus, tiktu uzklausīts ar sapratni un iejūtību?
Gribētu vērsties pie Bauskas slimnīcas vadības ar jautājumu: “Kurā pilsētas veselības aprūpes iestādē nakts laikā pēc medicīniskās palīdzības var griezties ļoti necils, parasts cilvēks, kurš jūtas slikti un, negribot būt uzbāzīgs un apgrūtināt medicīnas darbiniekus, tiktu uzklausīts ar sapratni un iejūtību?”
Izskaidrošu, kādēļ man ir šāds jautājums. Esmu 60 gadu veca baušķeniece, kura regulāri lieto asinsspiedienu pazeminošas zāles. Pirmdienas, 6. novembra, vakarpusē jutos ļoti slikti, izmērīju asinsspiedienu – 198/109, iedzēru ārpuskārtas tableti asinsspiediena pazemināšanai, bet tas nekritās. Mums jau it kā ir ģimenes ārsti, pie kuriem varētu griezties pēc palīdzības, taču zinām, ka viņiem ir 1000 līdz 1500 un vairāk pacientu. Pēc garas darbdienas traucēt ārstu vakarā vai brīvdienā? Pierakstoties uz pieņemšanu, pēc zināma laika var tikt. Taču man palīdzību vajadzēja naktī. 40 minūtes pēc pusnakts ienāca prātā aizbraukt uz Bauskas slimnīcas uzņemšanas nodaļu un palūgt injekciju, kaut arī tas ir maksas pakalpojums.
Kad ierados slimnīcā, viss bija patīkami kluss, nekādu ārkārtas nelaimes gadījumu, ne smagi slimu pacientu nebija (kas droši vien gadās reti). Viss tumšs. Esmu neaicināta ieradusies ar savu asinsspiedienu, atļāvusies pārtraukt mediķu naktsmieru. Tumsā sāku čabināties gar nodaļas durvīm. Blāvā koridora dežūrgaismiņā pa durvju spraugu ieraudzīju nākam kundzi cienījamos gados. Viņa bija sapīkusi, ka nakts laikā ar tādu smieklīgu problēmu uzdrošinos traucēt. Tad nu es atvainojos par traucējumu un ar lielu aizvainojumu, asarām un savu cilvēcisko mazvērtības apziņu devos prom.
Rudenī ne tikai man mēdz pasliktināties veselība, naudas arī maz, cik tur tālu līdz depresijai. Bieži moka pārdomas par dzīves jēgu, cilvēka niecību un mazvērtību valsts mērogā un ikdienas sadzīvē. Mana gadagājuma cilvēkam veselības problēmas ir asākas, un arvien biežāk esmu spiesta apmeklēt medicīnas iestādes. Ir daudz iejūtīgu un izpalīdzīgu medicīnas darbinieku, par ko viņiem sirsnīgs paldies.
Sarunās ar cilvēkiem ir dzirdēts tik daudz sāpju un aizvainojuma par mediķu vienaldzību un neiecietību. Viņiem ir mazas algas, bet mēs, lielais vairums cilvēku, nesaņemam vairāk par vidējā medicīnas personāla algām. Kur lai mēs meklējam taisnību? Varbūt kādam ir bijuši līdzīgi stāsti, ar ko dalīties laikrakstā.
Ar cerību uz sapratni un cilvēcību – PACIENTE
