Katru gadu pasaulē pašnāvību izdara miljons cilvēku. Tātad pēc katrām 40 sekundēm kāds padara sev galu.Tas ir vairāk nekā kara un slepkavību upuri kopā gadā, 7. septembrī paziņojusi Pasaules Veselības organizācija (PVO), informē LETA.Latvija ilgstoši atrodas trešajā vietā Eiropas Savienībā (pēc Lietuvas un Ungārijas) izdarīto pašnāvību skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotāju. 2010. gadā Latvijā pašnāvību izdarījuši 374 vīrieši un 61 sieviete, bet pērn – kopumā 440 cilvēku. Tas ir vairāk, nekā gadā iet bojā satiksmes negadījumos.Vīrieši mūsu valstī pašnāvības izdara četras piecas reizes biežāk nekā sievietes. Pēdējā laikā satraucoši ir gadījumi, kad šādā veidā no dzīves šķiras pusaudži un pat bērni. Tādu informāciju Slimību profilakses un kontroles centrs sniedzis laikrakstam «Neatkarīgā Rīta Avīze».PVO uzsver, ka problēma kļūst nopietnāka, un uzskata, ka vairākumā gadījumu pašnāvības ir novēršamas. Pirms izšķirošā brīža 80 procentu pašnāvību izdarījušo ir izteikuši kādus zīmīgus vārdus, mēģinājuši runāt ar tuviniekiem par saviem nodomiem – to nereti atceras piederīgie, kuri šādus brīdinošus signālus nav izpratuši. Par iespējamu pašnāvības risku var liecināt arī bezcerība, nolemtība, alkohola un narkotiku pārmērīga lietošana, izteiktas garastāvokļa svārstības, nozīmīgāko lietu pārdošana vai atdošana. Pusaudži var kļūt nevīžīgi, kavēt skolu, mēdz sūdzēties par dažādām sāpēm, nogurumu, sāk par sevi izteikties noliedzoši un negatīvi. Ar līdzcilvēkiem šādā situācijā ir jārunā, viņi jāuzklausa, jo saruna var nomierināt, uzsver krīžu un konsultāciju centra «Skalbes» speciālisti.
