Sākusies lielā skanēšana. Teju 40 tūkstoši dziedošu, dejojošu un visādi citādi sevi mākslinieciski apliecinošu skolēnu Rīgā izdziedās, izdejos, izspēlēs savu jaunības enerģiju. Laimīgā pilsēta – visu nedēļu tajā starp rūcieniem, rēcieniem, svilpieniem ieskanēsies Latvijas Skolu jaunatnes XI dziesmu un deju svētku dalībnieku radītais brīnums. Laimīgie tie vairāk nekā tūkstotis mūspuses novadu bērnu, kuri šonedēļ ikkatrs būs patskanis, līdzskanis, brīnumskanis. Ja arī kāds no lielajiem māksliniekiem vēl ir tik mazs, ka pašlaik neapjauš šī lielā piedzīvojuma nozīmīgumu, pēc gadiem viņš noteikti varēs droši apliecināt – es arī tur biju, es arī skanēju.
Diemžēl daudzus gadus tūkstošiem mazo dejotāju laimi liedz baudīt neizdarīgie galvaspilsētas ierēdņi. Dalībnieku skaits šogad rekordliels – teju 17 tūkstoši. Taču šaurības dēļ «Daugavas» stadionā vietas neatradās vēl gandrīz 180 pirmās kategorijas kolektīvu, kas ir pāris tūkstoši lieliski dejojošu bērnu. 17 tūkstošu dejotāju radīto mākslas brīnumu trijos koncertos spēj noskatīties vien ap 15 tūkstošiem skatītāju. Tas ir valsts noziegums pret saviem jaunajiem talantiem.
Kā jau tas ierasts mūsu plaukstošajā demokrātijā, – ko nespēj valsts, to, piepūšot vaigus, paveic pašvaldība, vecāki, pedagogi un devīgi atbalstītāji. Uzslavas pelnījuši Īslīces un Codes skolu dejotāji un viņu līdzcilvēki. Tieši šo izglītības iestāžu pārstāvji raduši iespēju ļaut Rīgā līdz ar citiem uzzibsnīt saviem dejotājiem. Bez valsts finansējuma un ierēdņu gādības 9. jūlijā Juglā un atpūtas centrā «Lido» viņi dejos savam un sanākušo skatītāju priekam.
