«Bauskas Dzīve» sāk jaunu publikāciju kopu, kuras veidošanas laikā vēlreiz būsim visās rajona pašvaldībās.
“Bauskas Dzīve” sāk jaunu publikāciju kopu, kuras veidošanas laikā vēlreiz būsim visās rajona pašvaldībās. Galveno uzmanību šoreiz pievēršot tieši pašu vēlētās un par mūsu, nodokļu maksātāju, naudu uzturētās institūcijas darbam. Ko dara speciālisti pagastmājā? Kāds ir viņu darba ritms, veicamo pienākumu kvalitāte? Skatīsim arī, cik piemēroti ir apstākļi produktīvam un kvalitatīvam darbam iedzīvotāju apkalpošanā.
Piecpadsmit gados kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas administratīvi teritoriālais iedalījums valstī palicis nemainīgs. Administratīvi teritoriālajā reformā tālāk par runām neesam tikuši, un, kā nojaušams dialogos ar vietvaru pārstāvjiem, viņi īpaši pēc pārmaiņām nealkst. Mūsu rajonā joprojām ir 17 pašvaldību, un, tikai ļoti optimistiski cerot, jāpieļauj, ka 2009. gadā vietējās varas vēlēšanas varētu notikt citādākās robežās.
Šīs nedēļas sākumā devāmies uz Skaistkalnes pagasta centru, kurš atrodas 35 kilometrus no Bauskas. Pa sniega piegludināto, tikai daļēji asfaltēto ceļu šis rajona nostūris sasniedzams pusstundā. Pašvaldības vadītājs Jānis Kalniņš stāsta, ka ar 2001. gadā ražoto, aptuveni 11 tūkstošus latu vērto dienesta automobili “Mazda” viņš šo attālumu mēro vismaz vienu reizi nedēļā. Tātad pārējās četras darbdienas pagasta vadītājs sastopams kaut kur 106 kvadrātkilometrus lielajā pašvaldībā, “pieskatot” 1479 vietējos iedzīvotājus un 16 pagastmājā strādājošos.
Izcili slikts internets
Skaistkalnes pašvaldība strādā pagājušā gadsimta 20. gados celtā sarkanu ķieģeļu divstāvu ēkā, kas sākotnēji būvēta muitas dienesta vajadzībām. Pirmskara Latvijā šo māju izmantoja policisti, padomju gados te brīdi bija bērnudārzs, ilgu laiku atradās kopsaimniecības kantoris. 1980. gadā no krietni pieticīgākām telpām šurp pārvācās toreizējā ciema padome. Pašlaik šajā namā ir arī veikals, aptieka, frizētava, izvietota pagasta bibliotēka. Vairākas telpas mājas otrajā stāvā, kas pieder privātīpašniekam, netiek izmantotas. Ēka atrodas Skaistkalnes centrā, gleznainā Mēmeles krastā, pa sētas logiem skatāmas ārzemes – Germanišķu ciems Lietuvā.
Pagastmājā strādājošo kabineti izvietoti divos stāvos, tiesa, iedzīvotājiem biežāk nepieciešamie sekretāres, kasieres, pagasttiesas un sociālā darbinieka, arī priekšsēdētāja kabineti atrodas otrajā stāvā. Raugoties no cilvēku ar īpašām vajadzībām viedokļa, šīs telpas, kā arī ieeja ēkā, piemēram, ratiņkrēslā sēdošajiem nav piemērotas. Ierīkot liftu uz otro stāvu pašlaik ir nereāli. Ja neņem vērā šo trūkumu, telpas, lai arī ne pirmā svaiguma, daudzviet vēl kolhozu laika interjerā, darbam ir piemērotas.
J. Kalniņš teic, ka labs ir arī tehniskais nodrošinājums, izņemot vienīgi internetu. Par rajona Padomes kopīgā tīkla darbu viņš izsakās kodolīgi – izcili slikts. Neizprotama ir uzņēmēju nevēlēšanās pelnīt ar šo moderno tehnoloģiju izplatīšanu, jo interneta signālu no skaistkalniešiem gatavi “ņemt” arī Mēmeles kreisajā krastā dzīvojošie lietuvieši.
Mēnesi visi atvaļinājumā
Runājot par pašvaldībā strādājošo darba apstākļiem, J. Kalniņš aicina ielūkoties nelielā virtuvē. Uz elektriskās plīts te iespējams pagatavot vieglas pusdienas, ko daudzi arī labprāt izmanto, jo ēdnīcas vai kafejnīcas Skaistkalnē nav joprojām. Lai arī pagastmājā strādājošo vairums ir ciemata ļaudis, laika aizsteigties paēst pusdienas mājās viņiem nav. Pašvaldībā noteikts darba laiks no pulksten 8 līdz 16 bez pusdienas pārtraukuma. “No rīta sākam strādāt tik agri, jo tad Skaistkalnē iestūrē skolēnu autobuss. Ar to uz pagastmāju bieži vien atbrauc arī tālāko nostūru iedzīvotāji. Visvairāk apmeklētāju mums ir piektdienās, jo tepat līdzās ir tirgus laukums, kur tieši šajā dienā ir lielā andelēšanās,” skaidro J. Kalniņš.
Pašvaldības darbiniekiem, kuriem tas ir nepieciešams, reizi gadā tiek apmaksāti izdevumi par obligāto veselības pārbaudi. Par pagasta naudu dzīvības apdrošināšanas polises segtas policijas inspektora palīgam un trim vietējās ugunsdzēsēju brigādes vīriem.
Skaistkalnes pašvaldības darba ritmā ir kāda reti sastopama īpatnība. Proti, vasarā, no jūlija otrās puses, visi vietvaras darbinieki mēnesi dodas atvaļinājumā. Taču piektdienās visi ierodas darbā. J. Kalniņš teic, ka šāda kārtība ir jau vairākus gadus, darbiniekus tā apmierinot. Līdzīgi domā arī grāmatvede Laima Jirjena: “Man kā grāmatvedei atvaļinājums ir stipri nosacīts, jo darba ir ļoti daudz un vietnieka man nav. Tomēr šāda kārtība ir ērtāka gan apmeklētājiem, gan pašvaldībā strādājošiem.”
Pie tā pieraduši arī iedzīvotāji. “Ja kādam citā laikā ir nepieciešama kāda svarīga izziņa, vietvaras darbinieki tomēr ir sazvanāmi, atteikuši šādā ārkārtas situācijā nevienam neesam,” stāsta vadītājs.
Saņem trīspadsmito algu
Skaistkalnes pagasta budžeta ieņēmumu lielāko daļu pērn veidoja iedzīvotāju ienākuma nodokļi – apmēram 138 tūkstoši latu. Vēl pagasta kasi papildināja īpašuma un zemes nodoklis – ap 22 000 latu –, nauda no pašvaldību izlīdzināšanas fonda – 34 tūkstoši. Vairāk nekā pusi no visiem līdzekļiem pagasts tērē izglītības darba nodrošināšanai – 180 000 latu. Otri lielākie “ēdāji” ir pašpārvaldē strādājošie. Vietvaras struktūru darba nodrošināšanai pērn izlietoti 144 000 latu, administrācijas izdevumi veido 47 tūkstošus. Lauvas tiesa šīs naudas tiek izmaksāta algās. “Iedzīvotāji jau vienmēr gribētu, lai pārvaldes izdevumi būtu mazāki, taču tajā pašā laikā visi pieprasa kvalitatīvāku darbu,” rezumē pagasta padomes priekšsēdētājs.
Pašvaldībā ir 21 štata vieta, ieskaitot pagastmājas un tautas nama kurinātājus un apkopējus. Strādā 18 darbinieku, daži divos amatos, tostarp pagasta padomes priekšsēdētājs, kurš vienlaikus ir arī izpilddirektors. Rajona Padomes jurists Modris Mākulēns paskaidroja, ka likums ļauj šādu amatu apvienošanu vietvarās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju.
J. Kalniņš paskaidroja, ka pašvaldībā strādājošiem katru mēnesi tiek maksāta alga, bet gada beigās visi saņem vēl vienu – trīspadsmito – algu. Tāda kārtība bijusi arī agrāk, par to pērnā gada decembrī lēmuši jaunievēlētie deputāti. Starp citu, arī viņi, līdzīgi kā vietvarā strādājošie, saņēma trīspadsmito algu.
Deputāts Andis Silakaktiņš uzskata, ka prēmēt darbiniekus vajag, tomēr vēlams izstrādāt diferencētu pieeju, papildu algu noteikt, ņemot vērā dažādus kritērijus.
“Kārtīga latvieša raksturs”
Pašvaldībā visilgāk strādā tagadējā pagasta padomes sekretāre Jozefīna Līdaka. Viņa vietvaras darbā pavadījusi jau 38 gadus. “Man laikam tāds kārtīga latvieša raksturs, kādu darbu iesāku, to arī strādāju. Daudzajos gados pie šiem pienākumiem jau ir pierasts. Būtība jau nav mainījusies – ar cilvēkiem visos laikos ir bijis jāstrādā,” mūža veikumu vērtē J. Līdaka. Viņa atzīst, ka modernās tehnoloģijas darbu krietni atvieglo, kaut gan dokumentu mazāk nekļūst. Datoru gan viņa iedrošinājusies ieslēgt tikai pēc pāris mēnešiem, kā pelēkā kaste uz darba galda novietota.
Atmiņā atsaucot spilgtākās personības – agrāko gadu pašvaldības vadītājus – J. Līdaka min “Kalniņtēvu”. tā skaistkalnieši dēvē Jāni Aleksandru Kalniņu, kurš bija ciema padomes priekšsēdētājs no 1970. līdz 1975. gadam. Ļaužu atmiņā viņš palicis kā ļoti draudzīgs, komunikabls cilvēks, kuram pirmajam Skaistkalnē bija filmu kamera. “Tolaik nebija neviena pasākuma Skaistkalnē, kuru priekšsēdētājs nebūtu uzfilmējis vai nofotografējis. Pēc tam viņš visiem dāvāja fotogrāfijas, kopīgi skatījāmies filmas,” tā J. Līdaka.
Lai gūtu pilnīgāku pašvaldības darba vērtējumu, uzklausījām arī dažu iedzīvotāju viedokli. Dzintra Dūmiņa no “Burtniekiem” atzīst, ka uz desmit kilometru attālo pagastmāju dodas diezgan reti. “Priekšsēdētājs atsaucīgs, vienmēr uzklausa, taču daži darbinieki varētu gan būt laipnāki,” secina Dz. Dūmiņa. Viņa arī vēlējās, lai par pagastā notiekošo vairāk informētu Mēmelē dzīvojošos, varbūt pie veikala kādu stendu uzstādītu.
Anita Mazūre uz pagastmāju nāk reizi mēnesī maksāt rēķinus. “Man nav iebildumu, visi ir laipni, darba laiku vienmēr ievēro. Es vēl paslavētu turpat, pirmajā stāvā, strādājošo sirsnīgo bibliotekāri Daigu Jakušku,” tā A. Mazūre.
Kritiskāks vērtējums
Mēmelē pie šķūnīšiem sastaptais Jāzeps Zemturis pret vietējo varu noskaņots krietni kritiskāk. Viņaprāt, pašvaldība nerūpējas par viņa mājokļa – Ānmēmeles muižas ēkas – jumtu. Tas esot pavisam caurs, bet “pagasts jaunu neliek”. Savukārt šajā pašā muižas ēkā esošā privātā veikala vadītāja Bitīte Rubene par sadarbību ar vietvaru izsakās neitrāli. “Cik mums vajag, lietas nokārtot var,” secina uzņēmēja. Viņu gan nedaudz izbrīna pārvaldē iesaistīto darbinieku skaits. “Privātuzņēmējs noteikti domātu, kā optimizēt darbu un štatus samazināt,” tā B. Rubene.
***
uzziņai
Pagasta padomes priekšsēdētāji kopš 1991. gada: Jānis Kalniņš, Jānis Dundurs, Mārtiņš Osis un atkal Jānis Kalniņš (kopš 2001. gada).
Skaistkalnes pašvaldības vadītāja Jāņa Kalniņa valsts amatpersonas deklarācijā par 2004. gadu minēts, ka pagasta padomē viņš nopelnījis 6974,08 latus;
tajā pašā gadā 454,80 latu viņš saņēmis par darbu Bauskas rajona Padomē;
2004. gadā par pedagoga darbu Skaistkalnes vidusskolā viņam samaksāti 1620,04 lati, par Vecumnieku vidusskolā vadītām nodarbībām – 108 lati;
2005. gadā Jāņa Kalniņa alga mēnesī bija 315 latu par pagasta padomes priekšsēdētāja darbu un 150 latu par izpilddirektora darbu.
