Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) ilgais darbs, cenšoties panākt plašsaziņas līdzekļu īpašnieku un patiesā labuma guvēju caurskatāmību un līdz ar to arī palielinot ticamību medijiem, ir noslēdzies ar grozījumu pieņemšanu likumā «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem».Jāatklāj patiesā labuma guvējiSaeima 22. septembrī pieņēmusi grozījumus šajā likumā, kas masu informācijas līdzekļu dibinātājiem un īpašniekiem, kuri ir kapitālsabiedrības, paredz pienākumu komercreģistra iestādi informēt par patiesajiem labuma guvējiem. Ziņas par patiesajiem labuma guvējiem Uzņēmumu reģistram būs jāsniedz Komerclikumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, «Bauskas Dzīvi» informēja LŽA valde.Kā jau minēju, likuma grozījumi veikti pēc Latvijas Žurnālistu asociācijas ierosinājuma.LŽA valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne asociācijas vārdā izsaka gandarījumu, ka LR Saeima nepilna gada laikā izstrādāja un vakar pieņēma nozīmīgus grozījumus likumā «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem», kas uzlabos mediju vides tiesisko regulējumu un palīdzēs medijiem palielināt sabiedrībai piedāvātā satura kvalitāti.Nozīmīgākie grozījumi attiecas uz mediju reģistrācijas procedūru un nepieciešamību sniegt detalizētu informāciju par mediju īpašniekiem. No žurnālistu viedokļa ļoti svarīgi ir, ka Latvijā mediju tiesību aktos ieviests redakcionālās neatkarības jēdziens, kas ir ļoti nepieciešams, lai mediju profesionāļi varētu brīvi sniegt informāciju sabiedrībai.«Pieņemtajos grozījumos ieviesta iespēja reģistrēt interneta medijus – tas ir pirmais solis, lai sakārtotu šo strauji augošo mediju vidi. Tomēr uzskatu, ka mediju likumdošanā vēl nepieciešami vairāki uzlabojumi un nākotnē būtu jāveido jauns mediju vidi regulējošs tiesību akts,» norāda A. Rožukalne. «Svētā» Latvijas Televīzija?Tomēr Latvijas mediju vidē šajās dienās notikuši arī ne tik pozitīvi pavērsieni. Žurnāla «Ir» galvenā redaktore Nellija Ločmele atgādina, ka tieši 22. septembrī ir pieņemts vēl kāds lēmums – LTV vadība slēgusi raidījumu «Skats no malas», pamatojot ar to, ka vadītājs Kārlis Streips tiešajā ēterā «izmantoja necenzētus izteicienus, aizskarot cilvēku godu un cieņu», citējot LTV vadītāju Edgaru Kotu. Necenzēta izteikuma dēļ slēgt raidījumu ir pārspīlēta reakcija. Tiek izteikti minējumi, ka šī varētu būt izrēķināšanās tālab, ka Latvijas Televīzija finansiāli varētu būt saistīta ar Ventspili. Esmu jau «Bauskas Dzīvē» rakstījusi par LTV slavinošajiem raidījumiem, kuros Aivars Lembergs tiek atainots kā milzu labdaris. Īpaši ciniski tas, protams, izskatījās dienā, kad Valdis Zatlers LTV uzrunā nosodīja oligarhu, tostarp Ventspils mēra, aktivitātes, bet šī pati par valsts budžeta naudu uzturētā televīzija tūlīt turpināja izrādīt smaidošo labdari Lembergu. Tagad LTV vadība runā par ētiku, bet cik ētiski tā pati rīkojās 28. maijā?Un, ja godīgi, – vai tad «zaļzemnieki» cauri gadu gadiem nav parādījuši, ka lokās pa visiem vējiem un pārdodas jebkuram? Ko tad Streips tik šausmīgi nepareizu tur pateica? Politisko prostitūciju redzam un par to runājam regulāri. Nupat svaigs piemērs – bijusī Tautas partijas biedre un veselības ministre Baiba Rozentāle iestājusies «Saskaņas centrā» (SC) ietilpstošajā partijā «Saskaņa», savulaik B. Rozentāle bija arī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedre. Izskatās, ka stutējas pie tiem, kam labāk klājas. Turklāt – vai diendienā krievu un amerikāņu filmās no LTV ekrāniem neskan desmitiem daudz trakāku necenzētu vārdu?No LTV aizgājusi žurnāliste Ilze Nagla, padzīts Kārlis Streips. Ko vēl sagaidīsim sabiedriskajā TV? Vai arī LTV vadības rīcībā parādās vilšanās vēlēšanu rezultātos?
