Rakstu avīzes redakcijai, jo nezinu, kam izteikt savas izjūtas un pārdomas, lasot autobusu pieturu nosaukumus ceļā no Bauskas uz Rīgu.
Uz Bauskas un Iecavas novada robežas ir Smedes kapi, kas noteikti ir daudz vecāki par pieturas plāksnīti, uz kuras ir rakstīts «Smēdes».
Vēstures avotos Iecavas apkārtnē minēta Zorģes muiža. Man no bērnības skan ausīs vecāku minētais nosaukums Zorģe. Pieturas plāksnītē – Zorģi. Nākamā pietura Dartija – vecs apdzīvotas vietas, saimniecības un vēl tagad sporta kluba nosaukums pārdēvēts par Dārtiju. Aiz Iecavas ir mājas «Plepji», pieturā «Plēpji». Laikam par godu aktierim Plēpim. Vēl lielāks pārsteigums bija, braucot autobusā uz Rīgu, kad uz gaismas tablo parādījās pieturas nosaukums «Saulgroži», lai gan labi zinu, ka mājas ir «Saulgoži». Kas rakstīts pieturvietā, neievēroju.
Vai tā ir ceļu darbinieku un pasažieru pārvadātāju paviršība, nevērība vai necieņa pret mūsu vietvārdiem, kas ir tāda pati tautas bagātība kā folklora. Ne velti strādā valodnieki, kas vāc mūsu toponīmus, hidronīmus un oronīmus. Ja jau vienā Iecavas novadā ir tik daudz «jaunvārdu», kas notiek visā Latvijā? Par ceļa posmu Iecavas novadā rakstu tāpēc, ka liela daļa manas dzīves ir saistīta ar to.
