Baudot sniega priekus – slēpojot, snovojot, braucot no kalna ar ragaviņām vai pūsli –, nereti tiek gūti dažādi ievainojumi. Ziemā reģistrēto traumu vidū šādi negadījumi veido 30%.
Sauciens pēc palīdzības
Lielākoties tie ir lūzumi, mežģījumi, sastiepumi, arī apsaldējumi un galvas traumas. Bieži vien savainojumi gūti, paslīdot uz slikti tīrītām ietvēm. Ziemā jābūt daudz uzmanīgākiem, jo zem tikko uzsniguša sniega var slēpties «dzīvs» ledus. Īpaši jāuzmanās, izejot no mājas, – viena no biežākajām traumu gūšanas vietām ir slidens slieksnis.
Bauskas slimnīcā janvārī palīdzību ar dažādām traumām meklējuši 147 cilvēki. Traumatologs-ortopēds Vladimirs Kravecs stāsta, ka pacienti bieži vien savainojas, baudot ziemas priekus. Vecākiem cilvēkiem gadās paslīdēt, taču kopumā šogad ir mazāk traumu nekā pērn.
Pacientus uz slimnīcu nogādā tikai smagu traumu gadījumos, piemēram, ja ir kaula lūzums ar dislokāciju. Bauskas novada iedzīvotāji visbiežāk tiek vesti uz Jelgavas slimnīcu, daļa cietušo ārstējas Rīgas 2. slimnīcā vai Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, bērni tiek nogādāti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Cietušos, īpaši vecāka gadagājuma ļaudis, uz ārstniecības iestādi parasti transportē ar neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu. Ārstēšanās ambulatori notiek ārsta uzraudzībā Bauskā.
Vingrojumi uzlabo veselību
Pēc smagas saslimšanas vai traumām nepieciešama rehabilitācija. Tās laikā pacients iemācās pats rūpēties par savu atveseļošanos, uzzina, kā atjaunot kustības un funkcijas, kā mazināt sāpes. Dakteris V. Kravecs atzīst: «Jebkura trauma atstāj sekas. Uzskatu, ka pēc savainojumiem pilnīgi visiem vajadzīga rehabilitācija, lai atjaunotu traumētās vietas funkcijas.»
Bauskā palīdzību var saņemt pie četriem fizioterapeitiem. Slimnīcas rehabilitācijas nodaļā strādā Irina Pašišņaka, Rūdolfs Lange, Sanita Dreimane, «Ģimenes studijā» – Egija Karpoviča.
Janvārī fizioterapeitei Sanitai Dreimanei palīdzību pēc negadījuma lūguši divi cilvēki – 58 gadus veca sieviete ar pleca lūzumu un piecus gadus veca meitene ar apakšdelma lūzumu. Atveseļošanās gaitā izmantotas aktīvo un pasīvo kustību izstrādnes un mīksto audu masāža. V. Kravecs vērtē, ka daļai pacientu atveseļošanās periodā rehabilitācijas pakalpojumi būtu nepieciešami katru dienu, taču bieži vien tas nav iespējams, jo ir grūti izbraukāt pie speciālista.
Labs risinājums šādos gadījumos ir fizioterapeita izstrādāts vingrojumu komplekss, ko pacients izpilda mājās. Fizioterapeite Irina Pašišņaka stāsta, ka šogad vēl nav pieņēmusi nevienu traumas pacientu: «Vēl ir ģipša nēsāšanas laiks, mūsu palīdzība būs nepieciešama pēc tam.»
Jauns speciālists
Rūdolfs Lange darbu sācis pērnā gada augustā. Speciālists Daugavpils Universitātē ieguvis fizioterapeita kvalifikāciju un bakalaura grādu veselības aprūpē, 30. martā viņš kārtos sertifikāciju fizioterapijā un tad varēs atvērt privātpraksi. Pagaidām viņš darbojas prakses vadītājas I. Pašišņakas vadībā un ir gandarīts, ka var praktizēties Bauskā.
R. Lange stāsta: «Visvairāk man patīk strādāt ar muguras un locītavu problēmām. Tā man ir sirdslieta.»
R. Lange pie Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas rehabilitologa Uģa Beķera apguvis teipu metodi. Zinības papildinātas arī pie osteopātiskās skolas dibinātāja Deivida Lintonbona. Speciālists zina, kā var palīdzēt kakla un plecu joslas problēmu gadījumā. «Turpināšu apgūt osteopātijas paņēmienus. Februārī divos ciklos mācīšos kraniosakrālo terapiju.»
I. Pašišņaka uzteic jauno speciālistu par atsaucību un cītīgu darbu un piebilst, ka ar laiku viņam vēl jāapgūst prasme ātri rīkoties negaidītās situācijās, kas rodas ar pieredzi. R. Langes pacienti Ligita Rozenberga un Sandis Dzelzkalējs «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka ir apmierināti ar fizioterapeita sniegto palīdzību. «Nezinu, kā tās burvju rokas nostrādāja – jau pēc pirmās reizes kļuva labāk,» atzīst L. Rozenberga.
