Uzvaras vidusskolas 11.a klases dažas audzēknes zinātniskos darbus raksta par latviešu literatūru.
Uzvaras vidusskolas 11.a klases dažas audzēknes zinātniskos darbus raksta par latviešu literatūru.
Ieva Stīpniece pēta Noras Ikstenas prozu, savukārt Laurai Briņķei interesanta šķiet Ievas Melgalves dzeja.
24. janvārī, kad Uzvaras vidusskolā notika rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju darba sanāksme, jaunietes bija uzaicinājušas ciemos arī literātes. Ieradās gan tikai Ieva Melgalve. Saruna ar dzejnieci ritēja interesanti. Atbildot uz skolēnu jautājumiem, I. Melgalve atklāja savu priekšstatu par mūsdienu latviešu liriku. Dzejniece atzina, ka viņas ienākšana literatūrā pirms deviņiem gadiem bijusi patiesi skandaloza. “Man, piecpadsmitgadīgai meitenei, toreiz neviens nebija tā īsti izskaidrojis, ka nav labi rakstīt necenzētus vārdus publiskā dzejā,” stāsta I. Melgalve. Viņa atzīst, ka kļuvusi prātīgāka, taču daiļradē joprojām izdevies saglabāt savdabību.
I. Melgalve atklāj, ka jauniešiem dzeja ir vajadzīga pat vairāk, nekā viņi paši to apzinās. Tikai ar literāru darbu palīdzību cilvēks rosina iztēli, dzejas valoda ļauj apjaust vārdisko formulējumu lietām, parādībām. Dzejniece atzina, ka tieši laukos viņai nācies sastapt emocionāli, dvēseliski bagātākus un krāšņākus jaunos cilvēkus. I. Melgalve komentēja apgalvojumu, ka jaunieši pārāk maz lasa grāmatas. Dzejniece domā, ka informācijas ieguves iespējas mūsdienās ir milzīgas, taču ir daudz jauniešu, kas rod laiku literatūrai, turklāt viņi izvēlas labu lasāmvielu.
Pēc tikšanās ar dzejnieci skolotājas sprieda, ka laiks pavadīts lietderīgi.
