Labdien! Lemuru zīmējumi nudien ir iznākuši nepārspējami. Biju priecīga, saņemot vēstulītes un darbus no Aleksandras un Safāra Hadžimoratoviem, kuri jau krietnu laiku nebija rakstījuši.
Labdien! Lemuru zīmējumi nudien ir iznākuši nepārspējami. Biju priecīga, saņemot vēstulītes un darbus no Aleksandras un Safāra Hadžimoratoviem, kuri jau krietnu laiku nebija rakstījuši. Jūs abi esat ļoti talantīgi zīmētāji.
Safārs ir nevis uzrakstījis parastas atbildes uz jautājumiem par lemuriem, bet izveidojis īpašu tabulu, kurā aprakstīta katra šo zvēriņu ķermeņa daļa. Mūsu lappusītes veidotāju lokā atkal ir atgriezusies arī Linda Skrēbena.
Eksotiskie, pērtiķveidīgie dzīvnieciņi mīt džungļos Madagaskaras salā (pameklējiet pasaules kartē tās atrašanās vietu!). Sastopamas vairākas lemuru sugas, ko grāmatās ir uzmanīgi izpētījuši Aleksandra un Safārs, kuri uzzīmējuši peļlemuru un Katas lemuru, kam ir īpaši pūkaina aste. Kustonīši ir pavisam mazi. Ķermeņa garums nepārsniedz 55 centimetrus, toties astes gan ir dižas – dažreiz pat garākas par vienu metru. Lemuri visbiežāk dzīvo kokos, bet ir arī sugas, kam mājvieta atrodas niedrājos ezeru tuvumā. Dzīvnieciņi pārtiek no lapām, augļiem, koku sulas, ko iegūst, ar asajiem nagiem izskrāpējot mizu. Interesantie radījumi, jo īpaši Katas lemuri, diezgan daudz laika pavada, staigājot pa zemi. Tie, protams, pārvietojas uz četrām ķepām ar augstu gaisā paceltu, izliektu asti.
Redakcijas balva šoreiz tiek piešķirta Safāram un Aleksandrai Hadžimoratoviem. Paldies arī pārējiem zīmējumu autoriem! Uzvarētājiem nākamnedēļ ir jāpiezvana pa tālruni 3922963.
Pagājušajā nedēļā redakcijas darbiniekus iepriecināja iepriekšējā konkursa balvas saņēmēja baušķeniece Kelija Macpane. Viņa bija atnākusi pēc dāvaniņas, taču uzreiz nedevās mājās, bet izšķiroja un sakārtoja daudzos bērnu zīmējumus, kas mums ir sakrājušies. Kelija to paveica ļoti veikli un rūpīgi, atsevišķā mapītē ievietojot, viņasprāt, visskaistākos zīmējumus. Turpmāk, ja kāds vēlēsies, šo kolekciju redakcijā varēs aplūkot. Mīļš paldies, Kelija!
Nākamajā konkursā aicinu atsaukties visus, kuri ir redzējuši sikspārņus. Es pati tikai vienu reizi šo dzīvnieciņu esmu aplūkojusi tuvumā. Mazulītis, kas bija izkritis no migas, izskatījās ļoti neparasts.
Kā sikspārņi pārvietojas (skrien, lido vai lec)?
Kur tie iekārto savas ligzdas (kokos, uz zemes, slēgtās telpās)?
Kas ir sikspārņu iecienītākā barība?
Kāpēc pasakās un teikās šie radījumi nereti tiek pielīdzināti vampīriņiem?
Atbildes var sūtīt līdz 24. jūlijam (pasta zīmogs) Bauskā, Rīgas ielā 51, LV-3901.
LAURA
