Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība (BMMB) ar Zivju fonda un novada domes līdzfinansējumu Mūsā un Mēmelē ielaidusi 4600 vienvasaras ālantu mazuļus.
BMMB katru gadu vimbu makšķerēšanas licenču naudu cenšas atgūt, pavairojot zivju resursus Zemgales upēs. Šogad neparasto klimata ap-stākļu un tam sekojošā augstā ūdens līmeņa dēļ radās problēmas, informē biedrības priekšsēdētājs Valērijs Gabrāns.
Vērtīgas zivis
Ālanti, kas vēl ne tik senā pagātnē bija samērā bieži makšķernieku lomos Mūsā un Mēmelē, pēdējos gados ir kļuvuši par retumu. Ālanti ir lielāki nekā vimbas, tie augstu vērtēti kā cienījami pretinieki makšķerniekiem un gardums virtuvē.
«Ālantu mazuļu ielaišana upē ir daļa no kopējās ieceres arī šogad bagātināt Lielupes baseina ūdeņus ar zivju resursiem. Pagājušajā gadā mūsu lielāko upju ūdeņi tika papildināti ar ievērojamu daudzumu līdaku mazuļu. Šogad tie brangi paaugušies un jau purinās makšķernieku āķus Mūsā un Mēmelē,» stāsta V. Gabrāns.
Makšķerniekiem gan jāņem vērā, ka līdacēni, kas īsāki par pusmetru, jālaiž atpakaļ upē. Pagājušajā gadā piegādātie līdacēni bija labas kondīcijas un pirkti ar izdevīgiem noteikumiem. Zivju mazuļus piegādāja «Rūjas zivju audzētava».
Saņem mazāk
Arī šogad iepirkumā bija noslēgta vienošanās par ālantu mazuļu piegādi. Tiesa, zivju dīķu akvakultūras procesi, līdzīgi kā lauksaimniecībā, ne vienmēr ir ar garantētiem rezultātiem. Klimatiskie pārsteigumi, slimības un kaitēkļi summējoties var pilnībā iznīcināt trauslo zivju inkubācijas un mazuļu izaudzēšanas procesu. Audzētavai šogad gadījās «neraža», un ālantu mazuļu piegāde tika atteikta.
«Pēc ilgstošiem alternatīvas piegādes meklējumiem ālantu mazuļus izdevās nopirkt tikai Daugavpils puses zivju audzētavā, diemžēl nepilnā apjomā. No paredzētā 21 tūkstoša ielaisti tikai 4,6 tūkstoši. Tomēr tas ir vairāk nekā nekas. Līdz 1. novembrim var vēl sameklēt kādu citu ālantu mazuļu piegādātāju, taču Latvijā un kaimiņvalstīs šo saimnieciski vērtīgo zivju mazuļi šogad teju nav pieejami. Jācer, ka nākamgad izdosies labāk, jo biedrība atkal gatavos projekta pieteikumu ālantu resursu papildināšanai,» ziņo V. Gabrāns.
Ālantu mazuļi Mūsā izlaisti Gailīšu pagasta Uzvarā, Mēmelē – Bauskā.
Apstākļi nepiemēroti tīrīšanai
Neparedzēti sarežģīti šogad noritēja upes gultnes tīrīšana, ko biedrība darīja ar Zivju fonda līdzfinansējumu. Lietavas applūdināja ne tikai Latgales tīrumus, bet arī Zemgales upes. Augstais ūdens līmenis traucēja paredzētajā apjomā un kvalitātē izpildīt visus darbus. Pašlaik ir iztīrīta Mūsas upes gultne posmā no satekām pie Ķirbaksalas līdz Bauskas pilij. Nav iztīrīta Mēmeles gultne pie Skaistkalnes, jo upes ūdens līmenis šovasar tā arī nenokritās, un mazūdens periods, kas katru gadu bija raksturīgs Zemgales upēm, šogad nepienāca.
«Šogad tādi nenormāli laika ap-stākļi, un ar dabu nevar strīdēties. Ja zivju resursu pavairošanas projekti šogad tomēr netiks pilnā apjomā pabeigti, tad nākamgad darbus un līdzekļus nāksies ieguldīt dubulti. Nauda, ko makšķernieki maksā par vimbu licencēto makšķerēšanu, piesaistot Zivju fonda, pašvaldības un ziedojumu līdzfinansējumu, arī turpmāk tiks izlietota zivju resursu papildināšanai mūsu ūdeņos,» sola biedrības vadītājs.
