Lai Somiju iepazītu, protams, nepietiek ar pāris tajā pavadītām dienām, šie var būt tikai mirkļa iespaidi un daži ieteikumi tiem, kas turp vēl plāno doties.
Lai Somiju iepazītu, protams, nepietiek ar pāris tajā pavadītām dienām, šie var būt tikai mirkļa iespaidi un daži ieteikumi tiem, kas turp vēl plāno doties.
Pirms ceļojuma gan iesaku izlasīt somu žurnālista, tagad Latvijā dzīvojošā Jukas Rislaki, grāmatu “Kluso slēpotāju zeme Somija”, jo tas ir vēstījums par Somiju no iekšpuses.
Literatūra un dati liecina, ka somi esot vislasošākā nācija pasaulē. Tamperes, Helsinku ielās un kafejnīcās es tiešām manīju uzkrītoši daudzus lasām laikrakstus. Tamperē apmeklēju arī mediju muzeju, kurā uzzināju, kā Somijā savulaik iznīdējuši analfabētismu. Ticis izdots likums, kurš noteicis, ka somi nedrīkst precēties, kamēr nav iemācījušies lasīt…
Tūkstoš ezeru zeme
Somija, protams, nav ne Ēģipte, ne Ķīna, kur līdzības ar Latviju vai mīļi pazīstamas tikšanās būtu sarežģīti rast. Arī daba tik krasi neatšķiras…, lai gan mums līdz Somijas ezeru skaitam (to tur ir 187888!) nekādi netikt. Ik pilsētā, kuru apmeklējām, pat svešiniekam apjaušams – somi ļoti gādā, lai saglabātu iedzīvotājiem plašus parkus, atpūtas zonas dabā, ko atvieglina ezeru tuvums.
Gadījās braukt tieši pa valsts dienvidu un austrumu daļu, kur jau sākas Somijas ezeru novads. Hemēnlinna, Tampere, Lahti, Lapēnranta, Savonlinna – visas šīs pilsētas ir ezeru krastos, arī pie Somijas lielākā ezera – Saimā. Ezeros, protams, iespējams makšķerēt, ko daudzi baušķenieki ir arī mēģinājuši, pa tiem bauda ir kuģot vai braukāt laiviņās. Ūdeņi bagātīgi rotāti ar saliņām – to Somijā esot ap 98 tūkstošiem. Un ainavas no skatu torņiem, kuros iesaku uzrāpties vai uzbraukt ar liftu, paveras tiešām pasakainas – zilie ezeru ūdeņi gan mežu zaļuma ieskauti, gan tā caurvīti. Ja izdodas nokļūt Lahti, būtu vērts uzbraukt tramplīnlēkšanas tornī. No turienes paveras trīs ezeru panorāma un ir iespējams tuvplānā apskatīt, kā trenējas jaunie tramplīnlēcēji arī vasarā. (Sportiskajiem zēniem mūsu klātbūtne, protams, nepatika, un viņi teica, ka gluži klāt tiem stāvēt neesot atļauts. Bet… ko gan redzēsi vai uzzināsi, ja rīkosies tikai tā, kā atļauts!)
Reiz vienā no Bauskas rajona viesu mājām bija apmetušies kādi Eiropas apmaiņas programmā Latvijā strādājoši ārzemju robežsardzes virsnieki. Kamēr saimniece bija aizņemta ar vakariņu gatavošanu, ierādīju viņiem, kur un kā pirtī nomazgāties. Vīrieši sāka smiet un noteica: “Mums to nu gan neskaidrojiet, esam taču no Somijas!” Jā, smieklīgi laikam ir kaut ko īpaši skaidrot somiem par pirti vai saunu…
Nav iedomājama bez saunas
Ir uzskats, ka somu sauna pastāvot ap diviem tūkstošiem gadu. Starptautiskajā apritē somu sauna iekļāvās, pateicoties sportistiem. Viņi Olimpisko spēļu dienās pagājušā gadsimta 20. – 30. gados saviem kolēģiem ierādīja saunas brīnumus. Somijā uzskaitīts ap 1,4 miljoni ģimeņu un 1,4 miljoni saunu. Daudzstāvu namos ir elektriskā pirts, un jaunajos dzīvokļos tā pieder pie pamataprīkojuma. Galvenās atšķirības saunai un krievu pirtij esot mitruma procents (saunā tikai 5 – 20%, bet krievu pirtī 50 – 100%) un temperatūra (saunā 60 – 90 grādu, krievu pirtī 45 – 60 grādu).
Kad augusta beigās bijām Somijā, protams, karsējāmies arī viņu saunās, tādu iespēju nevajag laist garām. Kempingā Tamperē sauna bija pašā ezera krastā, pēc karsēšanās tūlīt varēja laisties ūdenī peldus.
Aprīkojums un kārtība viņu saunās tāda pati kā mūsējās, tur latvietim liela mulsuma nebūs. Kempingā sauna maksāja sešiem cilvēkiem 20 eiro par stundu.
Gide sveicina latviski
Allaž izbraucienos uz citām zemēm cenšos meklēt kādas saiknes ar Latviju vai ar Bauskas pusi. Tas parasti izdodas. Hemēnlinnas viduslaiku pilī gide Johanna Vītanena mūs sveicināja labā latviešu valodā. Viņa pusgadu studējusi vēsturi un kultūras vēsturi Latvijas Universitātē Rīgā, bet pagājušajos Jāņos kopā ar studentiem draugiem bijusi Bauskas pilskalnā, skatījusies pie mums “Skroderdienas Silmačos”. Pilī vasarās notiek viduslaiku svētki, Hemes reģiona avīzē, par tiem rakstot, bijusi minēta arī Bauskas pils Latvijā, kurā tiekot rīkoti senās mūzikas festivāli. Varbūt šīs abas viduslaiku pilis varētu sadraudzēties?
Vēl Hemēnlinnā uzzināju, ka arī somiem, tāpat kā mums, ir spāru svētku tradīcija. Pilsētas pievārtē tiek būvēts jauns industriālais parks – tāda kā darbinieku apmācības bāze metālapstrādes rūpniecības vajadzībām. Angāri tikuši līdz jumtam, tiek svinēti spāru svētki ar klātiem galdiem. Un tradicionāli ēdot zaļo zirnīšu zupu un dzerot alu. Ja par ēšanu – dienvidu un austrumu daļā, kur bijām, viens no nacionālajiem ēdieniem ir cepeškrāsnī gatavoti sacepumi. Tie var būt ar dārzeņiem, sēnēm, zivīm, gaļu. Nogaršojām. Smeķēja labi. Protams, daudzi ēdieni Somijā nopērkami ar lāceņu, dzērveņu, brūkleņu piedevām, tāpat dzērieni. Šo ogu tur pilni purvi un meži. Ikviens Somijā drīkst klaiņot pa citam piederošu mežu, zemi un lasīt ogas, sēnes, plūkt puķes.
Sezona ziemeļu kaimiņiem īsa
Augusta beigas tūrisma braucienam uz Somiju, izskatās, nav īpaši piemērots laiks. Sezona beidzas, kempingi tika slēgti jau 28. augustā, šajā pašā laikā pa ezeriem beidz kursēt ekskursiju tvaikonīši.
Mērojām milzu ceļa gabalu līdz Karēlijai, kur apmēram septiņus kilometrus no Krievijas robežas atrodas skaistais un nostāstiem apvītais Imatras ūdenskritums. Kad tikām līdz Imatrai, klintis un takas redzējām, tikai ūdens nebija… Tam katru dienu ļaujot tecēt tikai tūrisma sezonas laikā, tagad – vienīgi sestdienās to varot apskatīt. Tas pats atkārtojās ar Kerimeki baznīcu, kas ir pasaulē lielākā koka baznīca un kurā ir 3000 sēdvietu. Šo pasaulslaveno dievnamu varējām aplūkot tikai no ārpuses, jo nesezonā tas slēgts jau pusčetros pēcpusdienā.
Iekārtojiet ceļojumu uz Somiju jūlijā vai arī, protams, ziemā, kad tur tiek gaidīti slēpotāji vai Ziemsvētku vecīša apbrīnotāji Rovaniemi ciemā.
