Grūtības būvniecības jomā un aizvien pieaugošas ekonomiskās atšķirības starp Rīgu un pārējo Latviju – tādu 2016. gadu saskata «DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaugšot par 3,3 procentiem, bet būs nozares, kur sagaidāms kritums.
P. Strautiņš uzsver, ka iekšzemes kopprodukta izmaiņas būs arvien mazāk informatīvas par Latvijas tautsaimniecībā notiekošo, jo runāt par kādu vidējo rādītāju kļūst arvien grūtāk. Nākamgad un turpmāk arvien krasāk nodalīsies Rīga un pārējā teritorija. Tā liecina ziņu aģentūras LETA informācija.
Veiksme sagaida augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksportu, kas «baros» strauju finanšu starpniecības, informācijas un sakaru, biznesa pakalpojumu attīstību. 2015. gada pirmajos deviņos mēnešos datorpakalpojumu eksports gada griezumā kāpa par 30 procentiem, bet finanšu pakalpojumu – apmēram par 14 procentiem. Pieaugs ar tūrismu un vietējo luksusa patēriņu saistīto nozaru – viesnīcu un restorānu, atpūtas un izklaides – pakalpojumi. Toties Eiropas Savienības struktūrfondu plūsmas pārrāvumu dēļ nākamgad krīzi var piedzīvot ēku celtniecība, bet tranzīta neskaidrā nākotne turpina aptumšot transporta nozares perspektīvas.
No 2004. līdz 2012. gadam Rīgas daļa Latvijas ekonomikā nedaudz samazinājās. Tomēr pēdējo piecu gadu laikā ekonomikas struktūrā notiekošās izmaiņas nākušas par labu galvaspilsētai, par ko liecina dati par aizņemto darba vietu skaita izmaiņām kopumā, reģionos un nozarēs.
«Ekonomiski Latvija arvien vairāk kļūst par pilsētvalsti,» secina P. Strautiņš. Viņš uzskata, ka situācija ir jāpieņem un Rīgas izaugsmi nedrīkst bremzēt, jo pašlaik tā konkurē nevis ar reģioniem, bet gan citām Eiropas lielpilsētām. Ekonomikas izaugsmi esot vērts veicināt apmēram desmit lielākajās pilsētās, kur ir labi priekšnosacījumi apstrādes rūpniecības attīstībai, taču nevajagot veidot izaugsmi vietās, kur tai neesot priekšnosacījumu, jo tāpat sagaidāms, ka aizvien vairāk iedzīvotāju pārcelsies uz attīstības centriem.
