Man negribētos ieslīgt emocionālās pārdomās par savu kolēģu teikto, ko paudusi I. Oša «Bauskas Dzīves» 3. maija publikācijā «Kā «augšā» rodas maldīgs priekšstats par lauku attīstību».
Man negribētos ieslīgt emocionālās pārdomās par savu kolēģu teikto, ko paudusi I. Oša «Bauskas Dzīves» 3. maija publikācijā «Kā «augšā» rodas maldīgs priekšstats par lauku attīstību». Tomēr tieši likumu un metodoloģijas nezināšana ir izraisījusi šo pārpratumu.
Tāpēc izteikšos par to aisberga daļu, ar ko nesaskaras ikdienas cilvēks, ejot uz pašvaldību. Taču to nedrīkst nezināt amatpersona, kas veic dzimtsarakstu darbu.
Likuma «Par tiesu varu» 106. 4 pants nosaka, kuras ir tiesu sistēmai piederīgas iestādes. Tai skaitā 4. punktā nosauktas dzimtsarakstu nodaļas. Tās savā darbībā pakļaujas tikai un vienīgi likumam. Tā paša likuma 106. 8 pants padziļina šo skaidrojumu ar to, ka dzimtsarakstu nodaļas darbību regulē likums «Par civilstāvokļa aktiem».
Šī likuma pārejas noteikumu 4. punkts nosaka: «Pilsētu dzimtsarakstu nodaļām ir jānodrošina bērnu dzimšanas reģistrācija dzemdību namos (dzemdību nodaļās), kas atrodas pilsētas teritorijā.» Jau 1994. gadā mūsu nodaļa sāka jaundzimušo reģistrāciju dzemdību nodaļā, bet tehnisku iemeslu dēļ bija spiesta to pārtraukt 1997. gadā. Bauskas dzimtsarakstu nodaļa gluži vienkārši dara savu darbu, piedāvājot, bet ne piespiežot jaundzimušo reģistrēt jau dzemdību nodaļā.
Likuma «Par pašvaldībām» 15. pants nosauc pašvaldību pastāvīgās funkcijas un cita starpā 13. punktā arī civilstāvokļa aktu reģistrāciju. Tas ir pašvaldības pakalpojums, ko tā piedāvā savā teritorijā. Turklāt pirmreizējā reģistra izdarīšana ir bez maksas, tātad ne no vecākiem, ne no viņu pašvaldības par to netiek iekasēta nauda. Šajā gadījumā ar daudziem pienākumiem noslogotais pagasta darbinieks iegūst laiku. Tā kā šī funkcija likumā tiek nosaukta par pastāvīgu, nav pamata bažām, ka pašvaldībai kāds to gribētu atņemt.
Atļaušos uzdot, manuprāt, retorisku jautājumu: «Vai nav jādara tā, kā labāk ir cilvēkam, pakalpojuma saņēmējam? Kāds ļaunums varētu tikt nodarīts jaundzimušajam un viņa mātei, reģistrējot bērnu dzemdību nodaļā?»
Lai gūtu skaidrību par statistisko ainu, iztaujāju Ligitu Billi, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Bauskas rajona nodaļas vadītāju. Kopā noskaidrojām, ka civilstāvokļa aktu reģistri tiek šifrēti pēc CSP Iedzīvotāju statistikas daļas metodoloģijas. Tā noteic, ka jaundzimušie tiek šifrēti (parādās statistikā) pēc dzimšanas reģistrā norādītās mātes dzīvesvietas koda, bet laulības tiek uzskaitītas pēc līgavaiņa dzīvesvietas koda. Līdz ar to neviens bērns, kurš piedzimst pagastā dzīvojošai mātei, nezūd pagastam, lai arī kur tas tiktu reģistrēts.
To pierāda konkrēti piemēri. 2000. gadā Gailīšu pagasta dzimtsarakstu nodaļa izdarīja 20 dzimšanas reģistru ierakstu, bet valsts statistikā parādās skaitlis 23, Īslīces pagastam attiecīgi 35 un 38. Vēl redzamāk tas ir laulību uzskaitē. Tā, piemēram, Gailīšu dzimtsarakstu nodaļa 2000. gadā reģistrējusi piecas laulības, bet valsts uzskaitē parādās astoņas. Īslīces dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas ir četras laulības, bet valsts uzskaitē – 12, Bārbeles dzimtsarakstu nodaļā nav izdarīts neviens laulības reģistrs, bet valsts uzskaitē ir četras laulības.
Skaitļi rāda, ka pēc valsts statistikas datiem pagasti ir pat ieguvēji, nevis zaudētāji. Taču cilvēkam ir iespējams izmantot likumā paredzētās izvēles tiesības, kur reģistrēt bērnu vai laulību.
I. CELMIŅA, diplomēta juriste, sociālo zinātņu maģistre sabiedrības vadībā, Bauskas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas pārzine
