Mājas iedzīvotāji, pamatojoties uz slikto siltumapgādi dzīvokļos un nesamērīgi augstajiem maksājumiem par siltumu, Domē 2005. gada 6. aprīlī iesnieguši lūgumu atļaut dzīvojamai mājai Zaļā ielā 13 atslēgties no pilsētas centralizētā siltumapgādes tīkla.
Mājas iedzīvotāji, pamatojoties uz slikto siltumapgādi dzīvokļos un nesamērīgi augstajiem maksājumiem par siltumu, Domē 2005. gada 6. aprīlī iesnieguši lūgumu atļaut dzīvojamai mājai Zaļā ielā 13 atslēgties no pilsētas centralizētā siltumapgādes tīkla.
Cenšas saglabāt monopolu
Bauskas Domes vides un attīstības komitejas sēdē 13. aprīlī tika ierosināts lēmumu “Par ēkas Bauskā, Zaļā ielā 13, atslēgšanu no centralizētās siltumapgādes tīkla” novīzēt nākamajai komitejas sēdei 11. maijā. Līdz nākamajai komitejas sanākšanai mājas iedzīvotājiem jāiesniedz ekonomiskais pamatojums par individuālās apkures ierīkošanu.
Latvijā jau vairākus gadus pastāv tirgus ekonomika, kas nosaka brīvu konkurenci un virzīšanos uz daudzveidīgu pakalpojumu sniegšanu. Arī Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs regulāri uzsver nepieciešamību veicināt konkurenci, kas var ievērojami ierobežot apkures tarifu palielināšanos. Taču Latvijā apkures jomā ir vērojama pilnīgi pretēja situācija. pārsvarā vietējām pašvaldībām piederošie apkures uzņēmumu monopoli savu stāvokli vēlas saglabāt ar normatīvo aktu palīdzību, cenšoties centrālās siltumtrases padarīt par vienīgo siltumenerģijas avotu.
Neapmierināti jau gada sākumā
Mājas vecākā Mairita Cera norāda, ka jau janvārī ēkas iedzīvotāji par lielajiem maksājumiem un aukstajiem dzīvokļiem iesnieguši sūdzību gan nama apsaimniekotājai SIA “Bauskas namsaimnieks”, gan uzņēmumam “Bauskas siltums” un pilsētas Domei.
SIA “Bauskas namsaimnieks” skaidrojusi – lai uzlabotu mājas siltumapgādi, iekšējiem siltumtīkliem atsevišķos posmos ir nepieciešami remontdarbi un ēkas iekšējo siltumtīklu siltumizolācija. “Māja ekspluatācijā nodota 1968. gadā. Visas caurules ir sarūsējušas un novecojušas. Speciālisti ir nākuši uz māju un mērījuši siltumatdevi stāvvados. Viņi konstatējuši, ka daudzviet siltums kaut kur pazūd. Esam vērsušies “Bauskas siltumā”, taču tur tikai rausta plecus. Mums tika piedāvāts iekšējās siltumtrases remonts. Taču izdevumi ir milzīgi, un mums nav tādas naudas, ko samaksāt. tāpēc lēmām par atteikšanos no centralizētās apkures. Mūsu māja atrodas siltumatzara pašās beigās, un atslēgšanai no centralizētās siltumapgā des nevajadzētu radīt traucējumus sistēmas darbībā,” stāsta M. Cera.
Pirms tika uzlikti siltuma skaitītāji, M. Cera par patērēto siltumu norēķinājās pēc Domes noteiktā tarifa – 40 santīmu par kvadrātmetru. Tagad, kad viņas dzīvoklī ir nomainīti logi un siltinātas sienas, par vienu kvadrātmetru jau nākas maksāt latu. “Tas ir nenormāli. Tagad, kad apkures sezona ir beigusies, pēkšņi “Bauskas siltums” ir attapies un sāk apsekot dzīvokļus, siltumtrasi, mājas bēniņus, lai noskaidrotu situāciju. Visu ziemu, kad mēs maksājām bargu naudu, tas nevienu neinteresēja. Kad nauda, lūk, saņemta par apkures sezonu, sāk rosīties, lai nezaudētu klientu pēc klienta. Tagad katrs cīnās pats par sevi,” uzsver M. Cera.
Piedāvājumam jābūt kvalitatīvam
Viņa uzskata – ja monopolisti vēlas pastāvēt, tiem ir patērētājiem jāpiedāvā kvalitatīvs produkts, nevis jāstāsta, cik centralizētā apkure viņiem ir izdevīga un siltumtrases labā stāvoklī. Citādi tad sanāk, ka iedzīvotāji alternatīvo apkuri izvēlas aizvien vairāk tāpēc, ka ir ieinteresēti maksāt vairāk. Pilsētās ziemā pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām daudzviet redzamā zaļā zālīte, kad visapkārt ir dziļš sniegs, ir īpaša un tikai Latvijā vērojama dabas parādība.
“Nevajadzētu atļaut lobistiem “izgrūst cauri” savas un savu aizstāvamo monopolistu intereses tikai tāpēc vien, ka iestājies siltāks laiks un apkure nevienam vairs nav prātā,” tā M. Cera.
Izdzīvošanai – septiņi lati
Šīs pašas mājas iedzīvotāja Velta Austruma uzskata, ka tas ir cilvēktiesību pārkāpums – liegt ierīkot autonomo apkuri. Jau kuro reizi valsts iedzīvotāju jeb patērētāju intereses tiek mēģināts nostādīt zemāk par monopolu vēlmi katrā ziņā saglabāt savas pozīcijas.
V. Austruma norāda, ka viņas veiktie maksājumi ir divreiz augstāki nekā vidēji pilsētā. V. Austruma par 45,1 m² kopplatības pagājušo mēnesi samaksājusi Ls 43,85 par siltumu, desmit latus par apsaimniekošanu, protams, vēl maksa par elektrību un ūdeni. No valsts maksātās pensijas pāri paliek septiņi lati. Viņa saprot, ka pati jau arī autonomo apkuri par saviem līdzekļiem neierīkos, taču viņai talkā nāks dēls. V. Austrumas dzīvoklis ir mājas vidusdaļā, kurā ziemā pat bijis jātur logs vaļā, turpretī malējos dzīvokļos pie mājas ārsienām cilvēki “saluši nost”.
Ekonomiski neapsvērts solis
SIA “Bauskas siltums” rīkotājdirektors Ilmārs Rūsis uzskata, ka centralizētā siltumapgāde ir konkurētspējīgāka. Uzņēmuma pašreizējais realizētais tarifs iedzīvotājiem ir 16,66 Ls/MWh. Pēc I. Rūša individuālajiem aprēķiniem, ierīkojot autonomo apkuri 60 m² lielam dzīvoklim, cilvēkam būs jāmaksā 21,93 Ls/MWh. I. Rūsis norāda, ka jāņem vērā arī gāzes tarifu projekts 2007. gadam. Tas paredz individuālās gāzes apkures tarifu pieaugumu par 45%, bet siltumapgādes uzņēmumiem par 32%. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā – jo vairāk lietotāju, jo zemākas izmaksas. Lielam patērētāju lokam atslēdzoties no kopējās siltumapgādes, uzņēmumam samazinās klientu skaits. Uzņēmums katru gadu rēķinās ar noteiktu klientu daudzumu, viņu zudums ietekmēs pārējos – tiks paaugstinātas cenas.
“Šai konkrētajai mājai ir būvkonstrukcijas īpatnības, kas rada lielu siltuma zudumu. Esam veikuši stāvvadu balansēšanu, taču mājai ir nepieciešami lielāki ieguldījumi siltumizolācijas un mitrumizolācijas uzlabošanas pasākumos. Neatkarīgi no tā, vai ēku apkurina no pilsētas centralizētās apkures tīkla vai arī autonomi, lielais siltuma zudums sadārdzina apkures izmaksas. Nepieciešami būtu arī iekšējo siltumpārvades līniju optimizēšanas un renovācijas darbi,” skaidro I. Rūsis.
Šajā mājā jau pirms vairākiem gadiem no centralizētās apkures atteikušies un individuālo ierīkojuši divu dzīvokļu īpašnieki. Dzīvokļu saimnieki ir ļoti apmierināti ar šo izvēli, jo maksājumi ir vairākas reizes mazāki nekā tie, kuri būtu jāmaksā, ja viņi būtu “Bauskas siltuma” klienti.
