Neizmērojamam naivumam jāpiemīt, cerot pārskatāmā nākotnē sagaidīt Bauskai apvedceļu. Neiedomājama šķiet uzņēmuma «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) reāla rīcība satiksmes organizācijas uzlabošanai Bauskā. Pie pilsētas robežzīmes valsts nometusi «savas vieglās dienas», uzkraujot visu atbildību par mašīnu plūsmu pašvaldībai. LVC tik vien spēj kā Zaļās, Kalna un Uzvaras ielas brauktuvei piešķirt tranzītielu statusu.
Jārīkojas vietējai varai. Jāsaņemas drosme un griba darboties iedzīvotāju labā un Bauska jāveido par modernu un gudru pilsētu, lai tās ielas būtu patīkamas, ērtas un drošas visiem, kas pa tām pārvietojas. Ir jāspēj būt gudrākiem par valsts departamentos sēdošajiem birokrātiem, kas ielu plānos redz tikai trases automobiļiem – bremzēšanas, ieskrējiena, pagrieziena joslas. Ir jāsaprot, ka ietves nav tikai palīgtelpa, kur izvietot ceļa zīmes, luksoforus un autostāvvietas.
Ir jāatmet novecojušais tehnokrātu viedoklis, ka platākas brauktuves uzlabos transporta plūsmu un pilsēta no tā iegūs. Kalna ielā četrām joslām piebūvējot klāt vēl divas, nebūs mazāk automobiļu un satiksme nekļūs drošāka. Pirms gada arhitektu plenērā piedāvāja modernas pilsētas plānojumu – Kalna ielā pa vienai joslai katrā virzienā, tām līdzās plati veloceliņi, ietves un apstādījumi. Ja kādam no tranzīta lobētājiem šī lēni plūstošā, gājējiem draudzīgā mašīnu straume nepatiks, tas lai meklē ceļu caur Eleju vai Skaistkalni.
Ir jārod pretspars no saviem vāģiem ārā izrausties negribošajiem demagogiem, kuri vēstī, ka, slēdzot satiksmei Pasta un Rīgas ielas posmu Rātslaukumā, Bauska pārstās eksistēt. Automašīnu skaita samazināšanās ielās nozīmē mazākus sastrēgumus un gaisa piesārņojumu. Vairāk kustībās aktīvu satiksmes dalībnieku – gājēju, velosipēdistu – nozīmē veselākus pilsētniekus un mazākus izdevumus veselības aprūpei.
