Iepērkoties veikalā, biju paņēmusi divas paciņas biezpiena un devos pie kases, kurā strādāja kasiere T.Kad preces noliku uz letes, kasiere jautāja: «Kas jums somā?» Pirmajā mirklī apjuku, pat satraucos. Gribēju jau somiņas saturu izbērt uz letes, tad atcerējos, ka nevēlos visu citiem rādīt. Somiņā bija dažas ļoti personiskas lietas. Atvainojos kasierei, ka nevēlos somu rādīt, jo arī veikalā pie ieejas netiku lasījusi, ka visiem pircējiem pie kases ir jārāda somas saturs. Pārvaicāju kasierei, kāpēc viņa nav prasījusi to pašu darīt pircējai pirms manis. Skanēja asa atbilde: «Mums veikalā nav apsardzes, daudzi zog, tāpēc man ir atļauja pārbaudīt somas.» Kasiere vēl piebilda, ka viņa to darot tikai aizdomīgiem pircējiem.Man tas bija nepieņemami. Ja veikalā nav apsardzes, tad taču tas nenozīmē, ka visi ienācēji ir potenciālie zagļi. Lūdzu kasieri nosaukt pilnu vārdu, uzvārdu. Saņēmu strupu atteikumu. Tad izteicu vēlēšanos satikt veikala vadītāju. No kasieres nācās uzklausīt jaunus pārmetumus, kliegšanu, pat lamāšanos. Pa to laiku man aiz muguras jau bija sapulcējušies citi pircēji. Visi, protams, skatījās uz mani kā uz potenciālo zagli, kura nevēlas rādīt savas somiņas saturu.Redzot garo rindu, atnāca otra kasiere. Paņēmu savas divas biezpiena paciņas, iestājos rindā otrā kasē, samaksāju. Vēl pavaicāju kolēģes uzvārdu, ko otrā kasiere laipni nosauca. Man paskaidroja, ka veikala vadītājas pašlaik neesot. Notikušais mani tik ļoti satrauca, ka, mājās ejot, iegāju policijā un «pieteicos» par zagli. Mani nomierināja, ieteica pēc pāris dienām aiziet uz veikalu un visu noskaidrot. Uz veikalu neesmu vairs gājusi, tomēr nolēmu par pārdzīvoto pastāstīt citiem. Ļoti gribētu, lai tirgotāji saprot – katrs ienācējs veikalā ir mīļš un gaidīts pircējs. Mēs visi neesam aizdomīgi garnadži.
