Ilze ieradās redakcijā nevis ar sūdzību, bet ar dramatiskām pārdomām. Tās viņai, labticīgai un godprātīgai būtnei, sagādājušas dzīvē vissmagākās emocijas.
Ilze ieradās redakcijā nevis ar sūdzību, bet ar dramatiskām pārdomām. Tās viņai, labticīgai un godprātīgai būtnei, sagādājušas dzīvē vissmagākās emocijas.
Jaunās sievietes un viņas ģimenes gadījums, pareizāk sakot, – negadījums, ir gana pamācošs. Viņa nāca uz redakciju, vairāk domājot par citiem un mazāk par sevi, jo Ilze pamazām atgūstas no šoka, kas bija jāpārdzīvo… jaunas mājvietas dēļ. Uzklausot viņas lūgumu un arī ētisku apsvērumu dēļ, redakcija nenosauc sievietes īsto vārdu, kā arī nenorāda pašvaldību, kurā viss turpmāk stāstītais noticis.
Steidzina piecu dienu termiņš
Kopš nepatīkamākā incidenta pagājuši daži mēneši, un tagad viņa jau rāmāk, valdot asaras, spēj stāstīt par notikušo. Mēģināšu to atklāt īsumā, lai lasītāji saprastu un novērtētu situāciju.
Ilzes ģimenei piecu dienu laikā bija jāmaina dzīvesvieta, jo pretējā gadījumā vīrs varēja zaudēt darbu iestādē, kur jau bija sākta štatu samazināšana. «Lauku Avīzē», kā par laimi, atradās sludinājums, ka izīrē dzīvokli ar izpirkšanas tiesībām – tieši tas, kas bija vajadzīgs. Telefoniski sazinājusies un vienojusies ar svešo sievieti, Ilze un visa ģimene rīkoja Jurģus, kas, protams, bija sasteigti. Pārkravāšanās notika sestdienā, un dzīvokļa izīrētāja tūlīt arī pieprasīja daļu samaksas. Nekādu dokumentu nevienai pusei nebija. Tik vien jaunie īrnieki paguva, kā noformēt privātu līgumu par dzīvokļa saimniecei iemaksāto summu.
Atklājas parādi
Jaunajā darba nedēļā abas puses noslēdza dzīvokļa apakšīres līgumu. Tikai tad Ilze atklāja, ka mājoklis nav privatizēts un viņa kļūst par apakšīrnieci uz vienu gadu. Vēlāk bija arī citas ķibeles – vajadzēja samaksāt par patērētās elektroenerģijas iekrāto parādu. Nenojauzdami ļaunāko, ienācēji godprātīgi samaksāja parādus un visus komunālo maksājumu rēķinus.
Taču tuvojās apakšīres līguma beigas, un Ilzes ģimene kļuva bažīga. Ar juristu starpniecību bija noskaidrots, ka pēc noteiktā līguma termiņa beigām apakšīrnieku ģimeni var izlikt. Saimniece vairs nevēlējās mājokli pārdot. Notika tā… Izmantodami situāciju, ka durvis nav aizslēgtas, dzīvokļa īrnieki pavisam vienkārši ienāca telpās un sāka uzvesties kā savās mājās. Vēra vaļā ledusskapi, neklausoties apakšīrnieku iebildēs, ko varēja, barbariski izlika koridorā.
Sabojā mēbeles
Ilzei kamols krājas kaklā, atceroties pret viņas ģimeni vērsto pazemojumu un cinismu. Tajās stundās viņa zaudējusi spēju novērtēt situāciju. Nekas cits neatlicis, kā vākties ārā, jo apakšīres līgums bija beidzies… Taču neviens vairs negatavojās atmaksāt sākotnēji iedoto naudu. Vēlāk noskaidrojās, ka darījuma partnere bija gana viltīga un rafinēta, jo saprata, ka pārāk sarežģīti ar tik vieglprātīgi noformētu privātu līgumu ir atgūt izkrāpto summu.
Ar to bēdu stāsts nebeidzās. Virtuves mēbeles un arī citas lietas dzīvoklī vēl palika, bet apakšīrniekus īstie īrnieki vairs iekšā nelaida. Pagāja nedēļa, kamēr ar policijas starpniecību Ilzes ģimene iekļuva izīrētājas telpās un varēja savākt mantas. Un atkal bija šoks: ledusskapim ar nazi bija rupji saskrāpēta krāsa, vēl citas mēbeles sabojātas… It kā sarūgtinājuma un pāridarījuma vēl nebūtu gana.
Vienīgā izeja – vērsties tiesā
Ilze tagad atzīstas – pirmo reizi dzīvē sastapusies ar tik rupjiem cilvēkiem. Viņa nav varējusi iedomāties, ka iespējama tāda bezkaunība. Ilze raizējas, ka līdzīgs scenārijs var atkārtoties. Īpaši patlaban, kad darījumi ar nekustamajiem īpašumiem rit pilnos apgriezienos, kad visi gaida paveramies Eiropas vārtus un «uzlēcam» arī cenas. Piekrāptā sieviete neslēpj, ka pārdzīvotais ir skarba mācība visai viņas dzīvei, un tagad jebkurš nopietns darījums tiek saskaņots ar juristu.
«Bauskas Dzīve» uzklausīja pašvaldības jurista komentāru šajā jautājumā. Speciālists sacīja: «Es atceros, kā abas darījumā iesaistītās puses ieradās un lūdza, lai noformējam apakšīres līgumu. Pusēm vienojoties, tas tika noslēgts uz noteiktu laiku, ko pieļauj likums «Par dzīvojamo telpu īri». Vēlāk notikušais nenoliedzami apstiprina faktu, ka Ilzes ģimene ir apkrāpta.
Divas reizes tikos ar šo sievieti un konsultēju viņu. Diemžēl situāciju neizdevās glābt, jo krāpniece atteicās pagarināt apakšīres līgumu un pilnīgi ignorēja sarunas par privātā kārtībā noslēgto naudas iemaksas līgumu, izmantojot to, ka tas noslēgts bez jebkādiem naudas devēja interešu aizsardzības nosacījumiem. Varēju vienīgi ieteikt vērsties tiesā ar prasību par zaudētās naudas atgūšanu.
Obligāti jāievāc informācija pašvaldībā
Lai izvairītos no līdzīgām situācijām, pirms darījumu veikšanas ar nekustamiem īpašumiem ir jānoskaidro to juridiskais statuss. Par dzīvokļiem informāciju var iegūt konkrētajā pašvaldībā. Ja tas būtu izdarīts šajā gadījumā, nebūtu sākotnējās kļūdas. Proti, dzīvoklis nebija privatizēts un privātā kārtībā noslēgtais naudas iemaksas līgums tika noformēts bez jebkādām garantijām dzīvojamo platību iegūt īpašumā. Īpašumtiesības joprojām nav sakārtotas, un cilvēkiem jābūt ļoti uzmanīgiem, vienojoties par darījumiem ar nekustamiem īpašumiem, kas nav ierakstīti Zemesgrāmatā.
Jāatgādina, ka pašlaik noslēgtie dāvinājuma, pirkuma un citi atsavināšanas līgumi var būt par pamatu ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanai Zemesgrāmatā tikai tad, ja atsavināmais nekustamais īpašums ir bijis ierakstīts Zemesgrāmatā. Priekšlīgumus, arī rokasnaudas līgumu, ieteicams noslēgt, iepriekš konsultējoties ar juristu un apliecinot tos notariāli pie zvērināta notāra vai pagasttiesā. Šādi darījumu dokumenti nepieļauj tikai vienas puses interešu aizsardzību, tie ir spēkā arī attiecībā uz trešajām personām un nepieciešamības gadījumā vienkāršo prasības celšanu tiesā.»
