Publiskās peldvietās jāievēro vairāki drošības un higiēnas pamatprincipi, lai negatīvi neietekmētu veselību, stāsta «BENU aptiekas» farmaceite Jūlija Kovaļova.
Peldēšanas pozitīvā ietekme uz veselību ir nenoliedzama, tomēr J. Kovaļova atgādina, ka noteikti būtu jau iepriekš jāpārliecinās par ūdens tīrību izvēlētajā peldvietā.
Ūdens tīrība
Peldēt nevajadzētu vietās, kuras izziņotas kā piesārņotas vai, piemēram, zilaļģes saturošas. Arī peldēšana ezeros un upēs var radīt draudus veselībai – saldūdens ūdenstilpnes var saturēt veselībai kaitīgus mikroorganismus, kas ūdenī nonāk no notekūdeņiem vai motoreļļas, kas visbiežāk ūdenī nokļūst no ūdensmototransporta. Eļļas cilvēkam var radīt ādas kairinājumu, niezi un izsitumus, bet, ja šāds ūdens nokļūst gremošanas traktā, tad pastāv risks saindēties. Novērojot piesārņojumu peldēšanas laikā, ūdenstilpne uzreiz būtu jāpamet un pēc iespējas ātrāk jānoskalojas tīrā ūdenī, uzsver J. Kovaļova.
Farmaceite brīdina, ka jāuzmanās arī no stikla lauskām smiltīs, ko dažkārt atstāj nenovīdīgi atpūtnieki. Gūstot grieztu brūci, Zilā karoga pludmalēs palīdzību var saņemt glābēju posteņos, taču pludmalēs, kur glābēju patruļas nestrādā, kā tas ir mūspusē, pašiem būtu jāņem līdzi pirmās palīdzības aptieciņa, uzskata J. Kovaļova. Iesākumā sagrieztā vieta jānoskalo ar tīru ūdeni, taču, ja stikls vai cits asums brūcē ir iesprūdis, jāmeklē palīdzība pie mediķiem, uzskata speciāliste. Ja pēc asuma izvilkšanas traumētā vieta sapampst, tā ir apsārtusi un veidojas tūska, tas ir signāls, ka brūcē ir palicis svešķermenis, un ne vienmēr strutas to izspiedīs ārā pašas. Tādos gadījumos farmaceite rekomendē steidzami meklēt palīdzību pie ārsta.
Sēnītes infekcija
Pirms ņemt līdzi uz pludmali uzkodas, jāpadomā, vai tās nesabojāsies karstajā saulē un vai nepieciešamības gadījumā būs, kur nomazgāt augļus un dārzeņus. Neievērojot piesardzību ar ēdienu, cilvēks riskē saindēties, apgalvo J. Kovaļova. Pirms ēšanas arī pludmalē būtu jāmazgā rokas. Tā kā Latvijas peldvietās šāda iespēja netiek nodrošināta, kārtojot pludmales somu, līdzi jāņem dezinficējošas salvetes vai roku dezinfekcijas gels, stāsta speciāliste. Farmaceite atgādina, ka īpaši piesardzīgiem jābūt vecākiem, kuri uz peldvietām devušies ar maziem bērniem. Nereti dzerot ūdeni, kas gana tīrs peldēšanai, var izraisīt infekcijas.
Pludmales apmeklējums var radīt draudus arī intīmajām zonām. Peldkostīma sintētiskais audums dzimumorgāniem rada mehānisku kairinājumu, bet mitrums pēc peldes izjauc maksts dabisko mikrofloru. Abi šie faktori paaugstina risku attīstīties sēnītes infekcijai. Turklāt sēnītes riskam pakļauti arī bērni, uzturoties pludmales smiltīs bez apakšbiksītēm. Mitrajās smiltīs atrodas smilšu graudiņi un gliemežvāki, kas traumē ādu. Savukārt smilšu piesārņojumam iekļūstot pat mikrotraumā, var rasties iekaisumus, tā ir labvēlīga vide dažāda veida sēnītēm. Pēc pludmales apmeklējuma pēc iespējas ātrāk jānoskalojas tīrā ūdenī, kas mazinās saslimšanu risku, uzsver J. Kovaļova.
