Vairāk ikdienā sastopamu militārpersonu, lielāka drošība un, iespējams, trokšņu līmeņa paaugstināšanās – tas nākotnē varētu sagaidīt Bauskas novada Vecsaules pagasta iedzīvotājus, kuri mīt pašlaik pamestā Līrumu karjera apkaimē.
Lūdz 18 hektārus
Bauskas novada pašvaldībā maija sākumā saņemts Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas iesniegums. Tajā lūgts nodot valstij Aizsardzības ministrijas valdījumā nekustamo īpašumu «Līrumu karjers» Vecsaules pagastā. Te plānots ierīkot jaunveidojamā Zemessardzes 53. kājnieku bataljona infrastruktūras objektus. Īpašumā paredzēts izveidot minimālu militāro infrastruktūru: noliktavas, autotransporta zonu, administratīvo zonu un dažas citas būves.
Līrumu karjerā pašvaldībai pašlaik pieder 17,91 hektārs. Īpašums ilgstoši nav izmantots, tas nevienam citam nav iznomāts. Tādēļ Bauskas novada dome uzskata, ka vieta ir piemērota Zemessardzes bataljona infrastruktūrai. Pašvaldība ir gatava sniegt atbalstu iecerei Bauskas novadā izvietot Zemessardzes 53. kājnieku bataljonu. Plānots, ka tās varētu būt investīcijas 10 miljonu eiro vērtībā un bataljona mītnes vietā rastos ap 30 jaunu darba vietu.
Vietējiem daudz uztraukuma
Līdz šim publiski pieejamā informācija par novada domes un Aizsardzības ministrijas iecerēm bija trūcīga, tādēļ vietējos iedzīvotājos tas radījis daudz uztraukuma. Vieni satraucās, ka tagad pa Vecsauli klīdīšot karavīri un pa jau tā sliktā stāvoklī esošajiem lauku ceļiem braukāšot bruņumašīnas, varbūt pat tanki. Citi runāja par trokšņojošiem jaunsargiem, nemitīgām šaušanas mācībām, kas piepildīs apkārtni ar troksni. Tika runāts par liegumu vietējiem iedzīvotājiem tuvoties militārajam objektam, tostarp nevarēšot izmantot peldvietu, uz kuru ceļš ved caur karjeru.
Vecsaules pagasta vadītāja Līga Vasiļauska «Bauskas Dzīvei» izrādīja plānoto militāro bāzes vietu, kā arī peldvietu Mēmeles krastā. Līrumu karjers atgādina purvainu slīkšņu, kurā lietus laikā sakrājas ūdens. Te iemaldās meža zvēri, kādreiz iemājo pīles, kuras sezonas laikā iztramda vietējie mednieki.
Karjerā jau vairākus gadus nenotiek nekāda rosība. Tas atrodas gandrīz līdzās valstij piederošajam ceļam, kas ved no Vecsaules uz Jaunsauli. Vasarā tas ir ciešams, bet rudeņos, pavasaros un ziemā atkušņa laikā braukšana pa to nav nekas vairāk kā tehnikas bendēšana. Garām karjeram ved ceļš, pa kuru pēc viena kilometra var nokļūt pie Mēmeles. Arī šī brauktuve vasarā ir labā stāvoklī, citos gadalaikos pārvietošanās pa to ir apgrūtināta.
Vairāk brauc makšķernieki
Upes krastā izveidota glīta peldvieta. Savulaik tās būvei izmantots Eiropas fondu līdzfinansējums.
L. Vasiļauska teic, ka vietējie šeit ierodas, bet ne ļoti lielā skaitā. Kājām no Vecsaules centra ir patālu, ar auto nereti atbrauc jaunieši, kuriem peldēšanās vai volejbola laukuma un atpūtas vietas kulturāla izmantošana neesot galvenais mērķis. Nereti te, projām no svešām acīm, tiekot pārmērīgi lietots alkohols. Atpūtas vieta tikusi postīta, pašvaldība par saviem līdzekļiem to sakārtojusi un atjaunojusi. Pagasts maksā uzņēmumam «Vides serviss», kas te savāc atkritumus.
«Ir vecsaulieši, kuri šeit tiešām ierodas peldēties un atpūsties. Taču viņu skaits nav liels. Vairāk te redzēti atbraucam makšķernieki, jo te ir ērta piekļūšana upei,» skaidro L. Vasiļauska.
Pieprasa būvēt citur
Pagasta vadītāja nenoliedz izskanējušo informāciju, ka pēc Zemessardzes bāzes izbūvēšanas vietējiem pieeja upei šajā vietā būs liegta. Tādēļ nāksies meklēt citu vietu publiskās peldvietas ierīkošanai.
Bauskas novada administrācijas sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Zane Gorškova skaidro: «Šķērsojot karjeru, var nonākt atpūtas vietā pie upes, kas ierīkota ar Eiropas fondu atbalstu. Augustā beigsies projekta garantijas termiņš un atpūtas vietu būs iespējams pārcelt. Zemessargi ir apņēmušies atpūtas vietu pie upes izveidot citur Vecsaules pagastā.»
L. Vasiļauska teic – no Zemessardzes saņemts solījums, ka bāzes vietā militārās aktivitātes nenotiks, līdz ar to nav gaidāma skaļa trokšņošana. Savukārt iespējamais zemessargu atbalsts peldvietas ierīkošanai citviet ir pieņemams. Svarīgi atrast vietu, kas nav privātīpašums un kur var piekļūt pie upes. Iespējams, tas varētu būt Likvertenu tuvumā.
Solīts daudzus gadus
Pārdesmit metrus no karjera «Līrumu» mājās mīt pensionāre Regīna Jaunzeme un tenisistu Podžu ģimene. Alvis Podžus «Bauskas Dzīvei» pauda cerību, ka armijas bāzes izveide lielu skādi lauku sētai nenodarīs. Labiekārtoto peldvietu Mēmeles krastā ģimene neizmanto, vienīgi mājas suns turp kādreiz aizskrien.
«Upe ir gara, peldvietu varēs ierīkot citur,» pārliecināts A. Podžus. Vērtējot gaidāmās pārmaiņas, bez īpaša satraukuma viņš ar ironiju piebilst – ja sāksies nopietna «bumbošana», tad ienaidnieks tēmēs arī uz šo militāro bāzi. Būtu traki, ja kāda bumba atlidotu greizi uz «Līrumiem», prāto saimnieks.
R. Jaunzeme sūrojas, ka karjers daudzu gadu garumā apaudzis ar solījumiem: «Vēl kolhozu laikos solīja, ka līdz ar karjera aktīvu izmantošanu uz to asfaltēs ceļu. Izputēja kolhozi un līdz ar tiem arī visi solījumi. Varbūt tagad Latvijas armija būs bagātāka un tos pāris kilometrus no Vecsaules pagrieziena līdz mums noasfaltēs.»
Pagasta pārvaldniece bilst, ka militārajai jomai pēdējos gados finansējums netiek žēlots, varbūt patiešām ir cerība sagaidīt kaut ko vietējo ļaužu dzīves apstākļu uzlabošanai.
Cer uz darba vietām
Karjera otrā malā «Straujupēs» «Bauskas Dzīve» sastapa Dzintras Treilības ģimeni. Meita Egita strādā ārzemēs, uz Latviju dažreiz atbrauc, tādēļ potenciālā armijas bāze viņu īpaši nesatrauc. Viņa nedomā, ka tur būs vajadzīgi tik daudz strādājošo, kā solīts. Tur, iespējams, vairāk būs militāro speciālistu, mazkvalificētam darbaspēkam diezin vai atradīsies vieta. Dzintra Treilība, kura 22 gadus nostrādājusi vietējās skolas ēdnīcā, spriež – ja armijas bāzē būtu viņai piemērots darbs, kādēļ gan tur pāris gadiņu nepastrādāt?
No Līrumu karjera tālu nav līdz zemnieku saimniecībai «Karašnieki». Saimniece Svetlana Karašniece Zemessardzes bāzes izveidē lielu traucējumu nesaskata. Viņas māju no karjera atdala mežs. Ja nebūs skaļas šaudīšanās, tad jau varēšot sadzīvot. «Ja karavīri netālu atradīsies, varbūt tad mūsu pusē būs drošāka dzīve. Ja vēl viņi to ceļu asfaltētu…» prāto saimniece.
Jābūt uzstājīgākiem
Ārstes palīdzei no Vecsaules Elitai Skrējānei iebildumu ir daudz vairāk. Īpaši viņu neapmierina peldvietas slēgšana. Vecsauliešiem tā tomēr esot iecienīta ne tikai peldēšanās, bet arī volejbola spēles vieta. Pārcelšanu uz Likverteniem viņa neatbalsta, jo tur daudzviet upes gultne esot dūņaina, stāvo krastu dēļ ne visur var ērti piekļūt pie ūdens. Ir vēl viena piemērota vieta, uz kuru ved ceļš garām citai privātmājai uz ciema pusi, bet tur daudz jāiegulda ceļa būvē.
E. Skrējānei nav pieņemams, ka netālu no iecerētās zemessargu bāzes ir kapsēta, līdzās ir dzīvojamās mājas. «Vai tiešām pagastā nevarēja atrast nomaļāku vietu?» spriež E. Skrējāne. Viņa uzskata, ka pagasta un novada vadībai jābūt uzstājīgākai. Ja militāriem nolūkiem šis zemesgabals ir noskatīts, tad jāpanāk vietējo ļaužu prasību izpilde.
Kaut nepaužot kategorisku noliegumu, vecsauliešiem tomēr ir daudz jautājumu, vēlmju un iebildumu.
Konkrēti nesola
Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vecākā referente Mairita Senkevicina, atbildot uz «Bauskas Dzīves» jautājumiem par iecerēm Vecsaules pagastā, vēsta, ka ministrija pašlaik vērtē Bauskas novada domes 27. jūlija lēmumā ietverto nosacījumu par jauna atpūtas un sporta laukuma izveidi citā pašvaldības norādītajā vietā Vecsaules pagastā.
«Ar Bauskas novada deputātiem pārrunāta atpūtas vietas un sporta laukuma pārcelšana. Šīs prasības izpildes iespēja tiek vērtēta. Aizsardzības ministrijai līdzekļus piešķir valsts aizsardzībai, tās budžetā netiek plānots finansējums atpūtas vietu būvei,» skaidro M. Senkevicina.
Savukārt Līrumu karjerā plānots izveidot standarta Zemessardzes bataljona infrastruktūru. Bāzes plānojumā paredzētas administratīvās telpas, mācību klases un kazarmas. Te būs noliktavas dažādu militāro materiāli tehnisko līdzekļu glabāšanai, transportlīdzekļu izvietošanai. Atsevišķa zona būs atvēlēta transporta līdzekļu apkopei. Atbilstīgi nosacījumiem jāparedz lauka nometnes vieta, kā arī jāuzceļ dažādas tehniskā nodrošinājuma būves.
Daudzgadu projekts
«Ņemot vērā, ka infrastruktūras būve ir daudzgadīgs projekts, paredzēts, ka Zemessardze sāks teritorijas izmantošanu bataljona vajadzībām, vēl pirms bāze būs pilnībā izbūvēta,» paskaidro M. Senkevicina.
Te plānots izveidot Zemessardzes bataljona štābu. To nokomplektējot, tiks nodarbināti aptuveni 25 cilvēki – gan militārie speciālisti, gan civilie.
Ministrijas pārstāve uzsver, ka līdz 2020. gadam plānota Zemessardzes bataljona bāzes projektēšana. Līdzko būs iespējams, tiks sākta bāzes pirmās kārtas būvniecība. Bāzi plānots pabeigt pēc 2020. gada.
M. Senkevicina skaidro, ka apjomīgas praktiskās nodarbības zemessargiem bāzes teritorijā nav plānots organizēt. Tā tiks izmantota Zemessardzes bataljona darbības nodrošināšanai. Sākotnēji šeit organizēs teorētiskās nodarbības. Kad vēlāk izveidos šautuvi, te ritēs arī mācību šaušana.
