Zinātniski pētniecisko darbu izstrāde ir treniņš studijām augstskolā. Savu audzēkņu nākotnē ieinteresēti pedagogi noteikti veicinās viņu iesaistīšanu šajā procesā.
Zinātniski pētniecisko darbu izstrāde ir treniņš studijām augstskolā. Savu audzēkņu nākotnē ieinteresēti pedagogi noteikti veicinās viņu iesaistīšanu šajā procesā.
Tā uzskata Malda Ignatjeva, Bauskas rajona skolēnu zinātnisko darbu un projektu metodiskās apvienības vadītāja.
Interesējas par dabaszinībām
Pilsētas 1. vidusskolā 23. martā notika vidusskolēnu zinātnisko darbu aizstāvēšana. Vienlaikus tā risinājās humanitārajā un dabaszinātņu sekcijā. Katrā grupā jauniešu pētījumus un prezentācijas prasmi vērtēja ekspertu komisija, kurā bija iesaistīti mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītāji un rajona Izglītības pārvaldes speciālisti. Viņi arī lēma, kurus darbus izvirzīt Latvijas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencei, kas risināsies 28. un 29. aprīlī Rīgā.
Malda Ignatjeva informē, ka šogad visvairāk pētījumu izstrādāts pedagoģijā un psiholoģijā. Ir ievērojami lielāka jauniešu interese par dabaszinībām, kas citugad nebija raksturīga. Atsevišķi autori, piemēram, Iecavas vidusskolas audzēknis Artūrs Zariņš, ir izvēlējušies ļoti specifiskus tematus, turpinot pērn sāktos pētījumus. “Artūru var apbrīnot. Ar zinātnieka skrupulozitāti viņš ļoti nopietni ir pievērsies pētījumiem par rapšu sēklu pirmssējas apstrādi, izmantojot radiāciju, kas labvēlīgi ietekmē augšanas procesu un veicina kultūras ražību. Artūra darbs pērn tika godalgots Latvijas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē. Šo tematu autors turpina aplūkot padziļināti. Arī šogad iecavnieks savu materiālu prezentēs Rīgā,” skaidro Malda Ignatjeva.
Analizē teātra izrādes
Bauskas 1. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Vija Cerusa ir divu zinātnisko darbu vadītāja. Viņas audzēknes Anželika Rastegajeva un Agnese Ludzīte ir izvēlējušās tematu “V. Šekspīra traģēdijas “Karalis Līrs” aktualitāte laiku lokos uz latviešu teātra skatuves”. Impulsu pētījumam izraisīja slavenās lugas jaunie iestudējumi Dailes teātrī un Valmieras teātrī. Skolnieces noskatījās, salīdzināja un analizēja abas izrādes, vērtēja scenogrāfiju, intervēja režisoru Oļģertu Kroderu, aktieri Rūdolfu Plēpi, sarakstījās ar teātra kritiķiem un nodibināja kontaktus ar Teātra, literatūras un mūzikas muzeja speciālistiem. “Šim darbam ir kultūrvēsturiska vērtība. Pētījumu autores ir nolēmušas to uzdāvināt Teātra, literatūras un mūzikas muzejam,” skaidro skolotāja.
Mantota 70. gadu literārā žurnāla “Karogs” kolekcija kļuva par izpētes objektu 1. vidusskolas audzēknēm Kristīnei Brūverei un Judītei Siliņai, kuras izstrādāja darbu “Laikmeta aktualitātes 70. gadu literārajā žurnālā”. Autores meklēja atbildes uz jautājumu, vai izdevumam bija vērtība tā laika Latvijas kultūras dzīvē. Sākotnēji izvirzītā hipotēze apstiprinājās, jo, par spīti cenzūrai, žurnālā “Karogs” regulāri tika publicēti jaunu autoru darbi, kam nebija nekādas piesaistes valdošajai ideoloģijai.
Gūst pieredzi valodniecībā
Iecavas vidusskolu rajona zinātniski pētniecisko darbu konferencē pārstāvēja četri skolēni. Kopā ar viņiem bija izglītības iestādes zinātnisko darbu apvienības vadītāja Anita Taurene.
“Mana vecmāmiņa ir mūsu skolas bibliotekāre. Viņas ietekmē par šo nozari sāku interesēties vairāk un nolēmu izpētīt Iecavas novada publisko bibliotēku darbību. Apkopoju faktus par grāmatu krājumu, pakalpojumiem, lasītāju skaita dinamiku. Secināju, ka Iecavas bibliotēkas lasītājiem pilnībā nodrošina aktuālas un daudzveidīgas informācijas pieejamību,” izraudzīto tematu raksturo autore Elīna Gobzeme.
Mihails Haļitovs, Iecavas vidusskolas 12. klases audzēknis, bija vienīgais dalībnieks, kurš pētījumu iesniedza angļu valodā. Viņa temats ir “Manual of British and American English”. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, Mihails ir izveidojis rokasgrāmatu, kurā iekļautas britu un amerikāņu angļu valodas biežāk lietotās formas. Darba autora motivācija ir pārliecinoša. “Skolās māca klasisko jeb britu angļu valodu, bet ikdienā arvien plašāku pielietojumu gūst amerikāņu variants. Atklāju, ka trūkst vienotas informācijas par šo tematu, tāpēc izveidoju bukletu, kurā uzskatāmi parādīti mana pētījuma rezultāti. Ja radīsies interese, bukletu varēs izdot. Sava darba prezentāciju esmu sagatavojis angļu valodā un, ja komisija neiebildīs, to lietošu arī aizstāvēšanā,” norāda Mihails.
Visi konferences dalībnieki saņēma piemiņas balvas, bet 29 pētījumu autori – glīti noformētas ceļazīmes uz Latvijas skolēnu zinātnisko darbu konferenci. Jauniešu skolotājiem tika pasniegtas Bauskas rajona Izglītības pārvaldes pateicības vēstules.
