«Gladiolas ir vieni no tiem ziediem, kas kuplo tieši manā dzimšanas dienā. Iespējams, tāpēc tik ļoti par tām priecājos,» saka ANNA STABULNIECE Īslīcē, kurai svētdien, 28. augustā, būs 65. dzimšanas diena.
“Gladiolas ir vieni no tiem ziediem, kas kuplo tieši manā dzimšanas dienā. Iespējams, tāpēc tik ļoti par tām priecājos,” saka ANNA STABULNIECE Īslīcē, kurai svētdien, 28. augustā, būs 65. dzimšanas diena.
“Tā sagadījies, ka mans dzīvesdraugs ir dārznieks. Tos gladiolu sīpolus, kurus viņš nobrāķē, es paņemu un iestādu mazdārziņā. Vēlāk viņš brīnās, kur esmu tik skaistu šķirni dabūjusi,” atklāj gaviļniece. Anna ziedus audzējot tikai pašas priekam. Ja būtu savs transports, ar ko gladiolas aizvest uz tirgu pārdot, noteikti tā darītu. “Labi vien ir, ka šāda peļņa iet secen, tad mazāk laika atliktu sarunām un kopīgām pastaigām ar mazmeitām Lanu, Lindu, Diānu un Anniju. Tad nebūtu ziedu, ar kuriem iepriecināt kaimiņienes un draudzenes,” spriež puķumīle.
Anna no sirds priecājas, ka piedzīvojusi tik laimīgas vecumdienas: “Man ne par ko nav jāžēlojas. Tas nekas, ka veselība liek sevi manīt, tā ir pavisam cita tēma.”
Katru gadu Anna ar tuvākajiem radiņiem cenšoties aizbraukt ciemos pie brāļa ģimenes Polijā. “Kad biju jauna, tad man visam pietika spēka un enerģijas. Nebiju mājās sēdētāja. Strādāju kolhoza dārzniecībā Īslīcē. Pēc darba dziedāju vietējā korī,” teic jubilāre. Speciālās skolās Anna nav mācījusies, jo agri sākusi strādāt. Taču atbildības un pacietības pieticis gan strādājot dārzniecībā, gan mācoties šūt un darināt sev jaunas kleitas.
“Ir gandarījums, ka bērnus – Guntu un Daini – viena pati esmu varējusi izskolot. Abi ir beiguši tehnikumus. Kad bērni sāka iet skolā, smaga slimība vīram lika šķirties no dzīves,” atklāj Anna.
