VILMA AUŽELE dzīvo Brunavā.
VILMA AUŽELE dzīvo Brunavā. Pirmdien, 12. maijā, viņai palika 80 gadu.
Vilma tic Dievam, svēts viņai ir Latvijas vārds. Sākoties padomju laikiem, V. Aužele Latvijas karogu paslēpa, iešujot gultas matracī. Kad pienāca Atmodas gadi, viņa to uzdāvināja Brunavas katoļu baznīcai.
Šonedēļ pie Vilmas brauc ciemiņi. To jubilārei netrūkst, jo viņa izauklējusi gandrīz 30 bērniņu. Tie izauguši un viņu nav aizmirsuši. «Ar bērniem man ir vairāk kopīgas valodas nekā ar pieaugušiem cilvēkiem. Šķiet, ka mīļums plūst pat no viņu matu galiņiem,» teic Vilma. Viņa labprāt vēl kādu mazuli paauklētu, bet kājas sāpot, nevarēšot izskraidīt pakaļ.
Vilma dzīvo viena, nav bijusi precējusies. «Laikam tāpēc, ka pašai savu bērnu nav, tik daudziem esmu palīdzējusi izaugt,» viņa saka smaidot. Jubilāre atceras visu savu auklējamo bērniņu vārdus. Mazuļus pieskatīt viņa sākusi 13 gadu vecumā un ievērojusi – kurš jau bērnībā esot šiverīgs, tas vēlāk dzīvē mākot izcīnīt savu vietu.
«Bauskas Dzīve» uzmeklēja Īslīces vidusskolas skolotāju Inetu Kāli, kuras ģimenē Vilma esot kā vecmāmiņa. «Viņa auklēja mani, māsu un brāli. Māsiņai toreiz bija tikai divi mēneši. Vilma katru rītu vairākus kilometrus kājām nāca uz mūsu mājām. Viņa mācīja mūs saukt sevi vārdā, par Vilmu, jo neesot nekāda tante. Auklīte prata ieaudzināt labestīgu attieksmi pret Dievu un iemācīja arī dažas jautras rīmes. Vilma ir auklējusi arī manus bērnus. Kad atvedam viņu paciemoties, desmitgadīgais Linards vēl tagad lūdz, lai Vilma viņam palasa pasakas. Vilma prot iet laikam līdzi, jauniešus viņa nenosoda, pie mums ar interesi skatās realitātes šovu «Fabrika»,» stāsta I. Kāle.
Alens Skeltons joprojām atceras gardās un smaržīgās pankūkas, kuras cepusi Vilma. Bērni vienmēr bijuši labi paēdināti.
Vecumdienās, vientuļi dzīvojot, Vilmai drūmāk esot ziemā, kad māja tiek ieputināta dziļās kupenās. Tāpēc aukstajā laikā viņa dzīvo pie brāļa meitas Brigitas. Tomēr pilsētā viņai esot grūti pierast pie dažādiem trokšņiem. Ar nepacietību Vilma gaida pavasari, kad atgriežas mājās pie savām dobītēm.
«Man ir ļoti labi, ne par ko nesūdzos. Pensiju arī esmu nopelnījusi, strādājot Brunavas ēdnīcā,» saka optimistiskā jubilāre.
Brāļa meitai Dagnijai Gasūnai patīk, ka Vilma citiem prot dāvāt savu labestīgumu. Pret visiem viņa ir mīļa. Dagnija gaviļniecei novēl veselību un izturību sagaidīt nākamo apaļo jubileju.
