Pēc centralizētās siltumapgādes sistēmas sabrukšanas Bauskas novada Īslīces pagasta Bērzkalnos vairāku namu iedzīvotāji savu māju plāno apsaimniekot paši, citi par to vēl domā. «Bauskas Dzīve» skaidroja, kā veicas to ēku iedzīvotājiem, kurās apsaimniekošana nodota nevis pašvaldības, bet privātuzņēmēja rokās.
Aptaujātie pārvaldnieki viennozīmīgi norāda, ka iedzīvotājiem jāatdalās no pašvaldības apsaimniekotāja, veidojot savas biedrības. «Nav jēgas turpināt maksāt un barot lielo apsaimniekotāju ar savu naudu,» teic Gailīšu pagasta dzīvokļu īpašnieku biedrības «Uzvaras dzīvojamie nami» māju pārzine Gita Līdaka.
Īsteno projektus
Privātie apsaimniekotāji iesaka pašiem ķerties pie savu namu pārvaldīšanas ne tāpēc, ka vēlētos šīs mājas pārņemt. Viņi izvēlas tādus namus, kas atbilst viņu prasībām. Iedzīvotājiem apsaimniekot ēkas viņi iesaka tāpēc, ka pašu pozitīvā pieredze liecina – to var izdarīt, un rezultātā izdodas paveikt daudz vairāk, nekā gaidot darbus no pašvaldības uzņēmumiem. Pieredze rāda, ka mājas, kuras visu laiku bija parādā pašvaldības apsaimniekotājam, ar savu pārvaldnieku veiksmīgi veido uzkrājumus.
Pašiem ēkas apsaimniekot iesaka arī divu namu pārvaldniece Bauskā un Ceraukstes pagastā Ingrīda Liepa. Abām I. Liepas mājām veiksmīgi izdevies piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu, īstenojot energoefektivitātes projektus.
Aiziet ar troksni
Biržu ielas 20. nama pārvaldnieks Bauskā Viktors Lukašs uzskata, ka 2009. gadā veiktā atdalīšanās no pašvaldības apsaimniekotājas SIA «Bauskas namsaimnieks» esot bijusi tā vērta. «Toreiz gribējām mainīt kāpņu telpas durvis. Uzņēmumā mums sacīja: «Jūs esat parādā!» Bijām šokā – visi centīgi maksājam, bet ir trīs tūkstošu latu parāds. Sākām meklēt, kur tas radies. Esot veikta elektrības vadu montāža. Mūsu mājā dzīvo daudz profesionālu elektriķu, un nebija grūti saprast, vai patiesi kaut kas ir darīts,» atceras V. Lukašs. Pēc diskusijām ar apsaimniekotāju nācis piedāvājums, ka parādu par tūkstoš latiem varot samazināt. «Aizgājām ar lielu troksni un beigās vēl samaksājām divus tūkstošus latu,» stāsta ēkas apsaimniekotājs.
Mājai nākamgad būs 40 gadu jubileja, un V. Lukašs atzīst, ka zīmīgo datumu ēka sagaidīs tīri labā skatā. Kad Biržu ielā atjaunoja ceļa segumu, noasfaltēja arī pagalmu. Ēka no vienas puses daļēji siltināta ar astoņus centimetrus biezu siltinājuma kārtu. Pagājušajā gadā ēkas siltuma patēriņš samazinājies par trešdaļu, bet temperatūra dzīvokļos bijusi vidēji par četriem grādiem augstāka. «To visu paveicām par pašu naudu. Var jau domāt par Eiropas projektiem, bet mājā ir daudz pensionāru, un tas nozīmētu viņiem sagādāt parādus uz ilgiem gadiem,» pauž V. Lukašs.
Turpinās remontēt
Apsaimniekošanas maksa minētajā Biržu ielas mājā ir 70 centi par kvadrātmetru. Par šo summu māju apkopj, veido uzkrājumus, samaksā par ēkas kopējo elektroenerģijas patēriņu un atkritumu izvešanu. Iepriekš bijušas situācijas, kad nauda nav maksāta un nācies iet uz tiesu, bet tagad maksājot visi.
«Kāpņu telpās ir veikts remonts. Nav jau eiroremonts, bet telpas ir sakārtotas. Katrā kāpņu telpā ir sludinājumu dēļi, kur atrodama informācija par apsaimniekošanu,» stāsta V. Lukašs. Kad aplaupītas mašīnas, SIA «Iveta» darbinieki uzstādījuši divas jaudīgas novērošanas kameras, kas tagad pārskata pagalma daļu, kur novietoti automobiļi.
V. Lukašs uzsver, ka iedzīvotāji ir atsaucīgi sadarbībai ar apsaimniekotāju. «Bauskā ēkas būtu daudz skaistākas un labāk sakārtotas, ja tās prasmīgāk apsaimniekotu,» domā pārvaldnieks. Tiklīdz finanses atļaus, viņš plāno veikt nākamos ēkas sakārtošanas darbus. Darāmā ir daudz – jāremontē ūdens un kanalizācijas vads un dažas mājas konstrukcijas.
Sešas ēkas
Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā apziņa par to, ka jāsāk ēku apsaimniekot, radusies 2012. gadā. Tas noticis pēc Gailīšu pagasta pārvaldnieka Aleksandra Gurkovska rīkotā semināra par dzīvojamo namu pārvaldīšanas likumu.
«Visi toreiz sapratām, ka ar «Bauskas namsaimnieku» negribam sadarboties. Mani ievēlēja par nama vecāko, bet skaidrības, ko tālāk darīt, nebija,» atceras G. Līdaka. Pirmais solis bijis izglītības iegūšana. Kursi maksājuši aptuveni tūkstoš latu, un tagad jāsaka milzīgs paldies vīram, kas šajā periodā atbalstījis. «Toreiz sapratu – ja cilvēkiem, kam ir desmit gadu pieredze šajā jomā, vēl aizvien ir daudz jautājumu, arī es varu droši vaicāt pēc padoma,» atceras biedrības «Uzvaras dzīvojamie nami» māju pārzine. Liels ieguvums bijusi iepazīšanās ar Vitoldu Peipiņu, Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītāju.
Pašlaik biedrībā apvienojušās sešas mājas. Citas biedrības Uzvaras ciemā apsaimnieko pa vienam namam. «Darbs ir smags. Trijos naktī var pamodināt ar zvanu: «Ūdens gāžas!» Šajā situācijā tā nebija apsaimniekotāja vaina, bet tā notiek, un tad ir jāizdomā, ko darīt,» atceras G. Līdaka.
Biedrība apmaksā divu sētnieku darbu, vasarā pļāvēju, maksā namu pārzinei, pērk grāmatveža pakalpojumus. Namu pārzines atalgojums ir tikai nedaudz lielāks kā sētniekam, kam ir valstī noteiktā minimālā alga.
Zema maksa
Māju remontiem naudas tikpat kā nav. To nosaka arī zemā apsaimniekošanas maksa – 21 eirocents no kvadrātmetra. «Divās ēkās veido uzkrājumu sešu centu apjomā no kvadrātmetra mēnesī, vienā – divi centi, pārējās – tikai apsaimniekošanas maksa,» stāsta G. Līdaka. Esot nelieli finansiāli pārpalikumi gada beigās, bet tie var segt tikai sīkus, neparedzētus tēriņus. Daži ieguldījumi gan esot jau tagad. Iepriekš pļāvuši ar stumjamām pļaujmašīnām, šogad iegādājušies minitraktoriņu. Mežāžu 10. mājas pagrabstāvā nomainīti ūdensvadi, vēl jātiek galā ar stāvvadiem.
«Sadarbība ar iedzīvotājiem – ļoti dažāda,» uzsver apsaimniekotāja. Par uzkrājumu veidošanu vienojas iedzīvotāji kopsapulcēs, reizēm uzkrājuma trūkums rada nepatīkamas situācijas. Pašlaik vairākām mājām nepieciešams skursteņu remonts. Viena skursteņa pārbūve maksā vismaz divus tūkstošus eiro, iedzīvotājiem kaut kad būs jāvienojas, kā sakrāt šādu summu.
Jācīnās ar nemaksātājiem. G. Līdaka atzīmē, ka apsaimniekošanas maksas ieviešana bijusi vērtīga – sakārtota tukšo dzīvokļu joma. Iepriekš varēja atļauties turēt tukšu dzīvokli un neko nemaksāt. Tagad no tukšajiem dzīvokļiem īpašnieki tikuši vaļā. Ar nemaksātājiem parasti noslēdzot līgumus par parādu atmaksas grafiku. Ja vēl tad nemaksā, tad sūdz tiesā. Kopumā apsaimniekošanas jomu ciemā G. Līdaka vērtē pozitīvi.
Sava apsaimniekotāja izvēle Uzvaras ciemā ļauj iedzīvotājiem mazāk maksāt par apsaimniekošanu un novērst avārijas situācijas. Baušķenieki parasti maksā vairāk, bet arī mājas sakārtot izdodas labāk. Privātie apsaimniekotāji uzsver, ka pašu izveidotā biedrība ļauj īstenot to, ko vēlas iedzīvotāji, nevis maksāt naudu pašvaldības uzņēmuma lielā «aparāta» uzturēšanai, bieži vien par to nesaņemot nekādu atdevi.
